Krievijā bērnu uzņemšana vai aizbildnība no internātskolām vēl nav populāra. Tajā pašā laikā šī izglītības forma ir ļoti populāra Eiropā.
Ir vērts teikt, ka eiropiešiem šajā jautājumā ir taisnība. Bērnus, kuri uzauguši audžuģimenēs, izceļas ar lielu socializāciju un pielāgošanos dzīvei, ko nevar teikt par valsts iestādes absolventiem. Vecākiem, kuri vēlas adoptēt bērnu, speciālistiem nepieciešams ilgs laiks, lai sagatavotos. Šis apgalvojums attiecas arī uz precētiem pāriem, kuriem ir paši bērni. Vecāki gatavojas mijiedarboties ar jaunu bērnu, jo bērniem no internātskolas nepieciešams īpašs ceļojums, jo viņi atšķiras no parasta bērna.
Mazos mazuļus iecienījuši vecāki, kuri vēlas adoptēt bērnu. Pirmsskolas vecuma bērni ir nedaudz mazāk populāri. Ir ieteicams adoptēt bērnus, kuri nesen ir izņemti no ģimenēm. Tāpēc internātā galvenokārt ir pusaudži, kuri nesen ir norauti no ģimenes. Vairāk par viņiem tiks teikts vēlāk.
Bāreņi tiek īpaši audzināti internātskolās: viņiem nav jāgatavo vai jāpērk ēdieni. Viņi nezina produktu cenas. Viņiem nav iespēju orientēties pilsētās, jo viņi ekskursijās brauc ar autobusu. Viņus apkalpo īpašs personāls. Tātad internātskolas nav pielāgotas reālajai dzīvei. Šī iemesla dēļ valsts sāka domāt par bāreņu un tādu bērnu audzināšanas metožu reformu, kuriem vecāku gādība nav piemērota. Pārvērtības būtība ir bērnu nosūtīšana atpakaļ uz ģimeni. Paredzēts izveidot arī ģimenes tipa patversmes, kur pedagogiem par to jāgādā par desmit bērniem un jāsaņem nauda. Pēc kāda laika plānots izveidot valsts iestādes, no kurienes bērni tiks pārvesti uz jaunām ģimenēm.
Pirmkārt, adoptētājiem jāņem vērā, ka viņiem nav jābaidās adoptēt pieaugušos bērnus. Viņi arī vēlas iekļūt ģimenē un cenšas kļūt labi. Mazi bērni joprojām ir kaprīzi, taču pusaudži saprot, ka viņi nevēlas atgriezties internātā un tāpēc pakļaujas saviem pedagogiem.
