Ekonomiskā krīze ir valsts ekonomikas stāvoklis, kad ievērojami samazinās ražošana, pārstāj darboties labi funkcionējošas ražošanas saites, bankrotē lielas un mazas firmas un strauji pieaug bezdarba līmenis. Tā rezultātā iedzīvotāju ienākumi samazinās, un daudzi nonāk zem nabadzības sliekšņa.
Krīzes cēloņi
Runājot par krīzes cēloņiem, lielākā daļa ekonomistu norāda uz tirgus nelīdzsvarotību. Preču piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, un cilvēki pārtrauc preču pirkšanu. Uzņēmumi ir spiesti samazināt savu produktu cenu. Nopelnītā nauda vairs nemaksā par ražošanu, kā rezultātā uzņēmēji bankrotē. Tāpēc viņi bieži runā par "pārprodukcijas krīzi". Mājsaimniecību ienākumu samazināšanās izraisa vēl lielāku pieprasījuma kritumu un izraisa jaunu rūpnīcu slēgšanas un atlaišanas vilni.
N. D. Kondratjevs ekonomikas attīstību izklāstīja lielu ciklu veidā, kuros krīze ir tikai dabiska sastāvdaļa. Cikls sastāv no posmiem: sākotnējais, kad šķiet, ka viss ir kārtībā, - krīze - depresija - ekonomikas atveseļošanās. Šie cikli ir saistīti ar zinātnes un tehnoloģiju attīstību, kas izraisa jaunu nozaru parādīšanos, kas sāk strauji attīstīties. Tajā pašā laikā vecās nozares nonāk pagrimumā. Krīze sākas ar viņiem. Ekonomikas krīzes var saistīt arī ar karu, dabas katastrofām utt.
Krīžu veidi
Ekonomisti runā par divu veidu krīzēm - recesiju un depresiju. Recesija - kad ekonomikā vismaz sešus mēnešus samazinās ražošanas līmenis, tas ir, negatīvs IKP. Tajā pašā laikā kritiens nesasniedz minimālo līmeni.
Depresija ir ļoti spēcīga, dziļa vai ilgstoša recesija, kad ražošanas apjoms ievērojami samazinās, un šī valsts saglabājas ļoti ilgu laiku, dažreiz vairākus gadus.
1930. gadu lielā depresija ir klasisks smagas depresijas piemērs. Laikā no 1929. līdz 1933. gadam ražošana Amerikas Savienotajās Valstīs samazinājās par 30%. 1933. gadā aptuveni ceturtā daļa darbspējīgā vecuma iedzīvotāju bija bez darba. Firmas nespēja pārdot savu produkciju un milzīgā skaitā slēdza savas rūpnīcas un birojus.
Krīžu sekas ir ļoti nozīmīgas valstu sociālajai dzīvei. Piemēram, krīzes dēļ pieaug interese par reliģiju, palielinās mirstība no dažādām slimībām, pieaug pašnāvību skaits, palielinās alkoholisms un iedzīvotāji, kas lieto lētus dzērienus. Noziedzība pieaug. Tūrisms ir strauji samazināts.
Krīzes dziedina ekonomiku, iznīcinot atpalikušās ražošanas metodes. Un tieši krīze mudina cilvēkus meklēt jaunus ekonomikas pārvaldības veidus, kas galu galā noved pie ekonomikas atveseļošanās.
