Pusaudzis ir grūts pārbaudījums gan bērnam, kura ķermenī notiek krasas pārmaiņas, gan viņa radiniekiem, draugiem un skolotājiem. Galu galā šīs izmaiņas attiecas ne tikai uz izskatu, bet arī uz psihi. Tāpēc gan pusaudžiem, gan pašiem pieaugušajiem ir jāzina, kādas psiholoģiskās īpašības ir raksturīgas pubertātei. Šādas zināšanas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un konfliktiem.
Kāpēc pusaudža psihe kļūst nestabila, neaizsargāta
Kad iestājas pubertāte, cilvēkam krasi tiek aktivizēts endokrīno dziedzeru darbs. Tā rezultātā ievērojami palielinās hormonu koncentrācija organismā. Tā rezultātā radikāli mainās ne tikai izskats, bet arī psihe. Tieši tāpēc pusaudža uzvedība hormonu ietekmē var kļūt izaicinoša, demonstratīvi nekaunīga, un viņa garastāvoklis bieži mainās bez redzama iemesla. Pusaudzis tikai sīkuma dēļ (no pieaugušo viedokļa) vai nu nonāk neierobežotā priekā, vai arī var nonākt depresijā.
Lielākā daļa pusaudžu kategoriski noraida pieaugušo, pat viņu pašu vecāku, "diktātus", izaicinoši ignorē viņu norādījumus un norādījumus. Viņi šādas instrukcijas uzskata par uzbrukumu viņu tiesībām. Tajā pašā laikā pusaudži saprot, ka viņus joprojām nevar uzskatīt par vienlīdzīgiem šī vārda pilnā nozīmē, jo viņi ir atkarīgi no vecākiem. Bet, paradoksālā kārtā, tas viņus ļoti kaitina un izstumj uz demonstratīvu un bezjēdzīgu "nekārtību".
Daži pusaudži kļūst ļoti neaizsargāti un aizvainoti. Turklāt viņi var "fiksēt" savu izskatu, ļoti uztraukties, ja viņiem šķiet, ka viņiem ir kādi defekti (liekais svars, pūtītes, taukaina āda utt.). Šī pieredze un vēlme atbrīvoties no defekta, kas bieži pastāv tikai iztēlē, var pārvērsties par īstu apsēstību.
Iepriekš minētās garastāvokļa svārstības dažus pusaudžus (īpaši tos, kuriem ir ļoti jutīga, neaizsargāta daba) var novest pie domas, ka dzīve ir bezjēdzīga, nevērtīga, ka nevienam šajā pasaulē tās nav vajadzīgas, ka neviens viņus nesaprot un nemīl.
Kā pieaugušajiem jāuzvedas šajā periodā
No pusaudža vecākiem ir nepieciešama sapratne, pacietība un takts. Dēla vai meitas izturēšanās var būt ļoti kaitinoša, pat sašutuma pilna. Bet tēvam un mātei jāatceras, ka tā ir dabas parādība, ko nodrošina pati daba. Protams, pusaudzim nevar ļauties visam, bet, ja iespējams, ir jāiztiek bez komandējoša, kategoriska toņa, kā arī pārmetumiem, apzīmējumiem. Galu galā tas viss pusaudzi tikai vēl vairāk sašutinās. Tāpat nekādā gadījumā nevajadzētu izsmiet viņa jūtas par izskata defektiem vai pasaules neizpratni. Pēc kāda laika viss atkal normalizēsies.
