Protams, katrs mīlošais vecāks ir uzdevis līdzīgu jautājumu. Vai mēs esam pārāk skarbi ar saviem bērniem? Vai varbūt, gluži pretēji, mēs esam pilnīgi mīkstināti un bērns izkļuvis no rokas? Jebkurā gadījumā mazuļa uzvedība ir tieši vecāku rīcības vai bezdarbības rezultāts. Mēģināsim to izdomāt: kādos gadījumos ir vērts bērnu sodīt un kur pietiek ar vienkāršu preventīvu sarunu.
Pirmkārt, par katra bērna nodarījumu pirms jebkādas reakcijas ir vērts noteikt patiesas vainas klātbūtni un tās dziļumu. Vai jūs esat vainīgs bērna rīcībā? Esiet godīgi un nelieciet savam bērnam atbildību par kāda cita rīcību. Ja tomēr jūsu bērns ir nepareizi domājis, jums vajadzētu mierīgi pārrunāt ar viņu domstarpību esamību starp viņa un jūsu viedokli par problēmu. Biežāk pietiek ar godīgu un nopietnu sarunu ar bērnu. Jebkura veida sodā vadieties tikai no mīlestības pret bērnu, parādiet, ka visas jūsu darbības ir vērstas uz viņa labo pusi. Izglītības dialogā ievērojiet šādus noteikumus:
- nekļūstiet personisks, apspriediet tikai parādību un savu emocionālo reakciju uz to, - interesēties par bērna skatījumu uz situāciju un izrādīt cieņu pret viņu, - dodiet bērnam laiku pārdomāt notikušo,
- Noteikti sāciet sarunu ar mīlestības apliecinājumu.
Tomēr, ja bērna sliktā darbība ir reāls noziegums pret jūsu ģimenes pastāvēšanas pamatnoteikumiem, jums nevajadzētu ļauties vaļīgumam un ir nepieciešams apspiest šādus notikumus pumpurā. Esiet atturīgs un paskaidrojiet savam bērnam tieši to, par ko, jūsuprāt, viņš kļūdījās. Pēc tam skaļi pasaki sodu, ko viņam piešķirsi, un, pats galvenais, pasaki, kura rezultāta dēļ tas viss notiek. Bērnam ir jāapzinās no visa izglītības procesa sākuma līdz beigām. Ar jūsu palīdzību viņam būs skaidrs, kāpēc un kāpēc viņš ir pelnījis sodu. Vissvarīgākais ir tas, ka mazulis saprot, kā uzvesties, un šādas situācijas vairs nerodas.
Atcerieties, ka sods ir rets triks par patiešām nopietnām bērnu uzvedības problēmām. Ja jūs sākat ļaunprātīgi izmantot šo vecāku metodi, tad diezgan drīz tā zaudēs savu efektivitāti, un jūs savukārt zaudēsiet kontroli pār bērnu. Rūpīgi pielietojiet savu pasaulīgo gudrību, lai bērns, pārdomāts, pats varētu piekrist jūsu nevainībai.
