Pat reliģiozi cilvēki, kas ir precējušies, var saskarties ar nepārvaramām pretrunām un nonākt pie vēlmes aiziet. Tomēr lielākajai daļai pasaules reliģiju ir negatīva attieksme pret šķiršanos, skaidri regulējot, kādās situācijās tas ir iespējams un kādos nav. Lai izbeigtu reliģisko laulību, ir jāzina baznīcas nostāja attiecībā uz šķiršanos.
Pareizticība tradicionāli pret šķiršanos izturējās asi negatīvi. Turklāt ilgu laiku šķiršanās principā nebija iespējama pat karaliskās ģimenes locekļiem. Pašreizējā situācijā baznīca pielāgojas pārmaiņām sabiedrībā, saglabājot savu principiālo nostāju. Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Sociālajā koncepcijā ir īpaša sadaļa, kas veltīta ģimenei. Tas nosoda laulības šķiršanu, jo ir pretrunā ar evaņģēliju un ir kaitīgs gan laulātajiem, gan viņu bērniem. Tomēr dažos gadījumos baznīcas šķiršanās ir atļauta kā pēdējais līdzeklis. Šādas situācijas ietver laulātā nodevību, viņa nezināmu prombūtni, neārstējamas garīgas slimības, alkoholismu un narkomāniju, kā arī seksuāli transmisīvās slimības. Ja dzimtsarakstu nodaļā noslēgtā civilā laulība tiek izbeigta un laulātie ilgu laiku nav dzīvojuši kopā, viņu draudzes laulību var arī anulēt, kas tomēr netiek apstiprināta, ja laulības šķiršanai nav nopietnu iemeslu. Pēc šķiršanās pareizticīgo baznīca pieļauj atkārtotu laulību, ja persona nav atzīta par vainīgu laulības šķiršanā. Tomēr priesteri šo iespēju nav pārāk apstiprinājuši. Mūsdienu katoļu baznīca vēl stingrāk izturas pret šķiršanos. Katoļu laulība nevar beigties ar šķiršanos, bet noteiktos apstākļos to var anulēt. Iemesls tam var būt neatbilstība laulības pamatnosacījumiem - laulības uzticība, kopdzīve utt. Tomēr pat reāla konflikta gadījumā katoļu baznīca mudina laulātos censties visu iespējamo izlīgt. Katoļu šķiršanās tiek izskatīta īpašā baznīcas tribunālā, un tā parasti ilgst 2-3 gadus. Šis tribunāls arī izlemj, vai bijušie laulātie var apprecēties atkārtoti. Ikvienam, kurš ir vainīgs laulības šķiršanā, draudzē var tikt liegtas otrās kāzas. Islāms negatīvi vērtē arī šķiršanos. Tomēr tradicionāli šķiršanās šīs reliģijas ietvaros ir vienkāršāka nekā kristietībā. Tradicionāli vīram bija pietiekami pateikt trīs reizes "Šķiršanās!" ar lieciniekiem un viņa laulība tika izbeigta. Oficiāli vīram nav pienākuma izskaidrot šķiršanās iemeslu un viņam ir pārliecinoši argumenti, savukārt laulības nepamatota izbeigšana tiek nosodīta. Sieva var arī šķirties, bet ar nosacījumu, ka viņa var pierādīt reliģiskajām autoritātēm, ka viņas vīrs laulībā nepildīja savus pienākumus, piemēram, nevarēja uzturēt savu ģimeni, izdarīja laulības pārkāpšanu utt. Arī jūdaismā nav ieteicams šķirties. Tomēr pirms kāzām jaunlaulātie paraksta līdzību ar laulības līgumu, kas cita starpā nosaka iespējamās šķiršanās nosacījumus. Šķiršanās īpatnība jūdaismā ir tā, ka abiem laulātajiem ir jādod tam piekrišana. Šajā gadījumā pēc šķiršanās viņi varēs bez problēmām atkal apprecēties.
