Tā ir mīlestība. Tā ir vēlme redzēt Dievu citā personā. Tā ir vēlme izteikt labākās jūtas, labākās īpašības. Tas ir dvēseles tieksme, kas sit kā putns būrī un vēlas izlauzties.
Mīlestība ir tad, kad jūs elkojat cilvēku, ceļat viņu debesīs, lūdzat viņu, stāvat viņa priekšā atvērts un kails kā Dieva priekšā. Jūs uzticaties viņam ar savu dzīvi, savām bailēm, sapņiem, sapņiem, visintīmāko, kas ir jūsos. Jūs upurējat sevi, savu dzīvi. Jūs esat gatavs atteikties no visa, gatavs veltīt viņam visu savu dzīvi. Jūs redzat un ticat tikai viņa svētumam, dievišķajai izcelsmei. Viņš jums kļūst par vissvarīgāko lietu visā plašajā pasaulē.
Un jūsu dāvana ir nenovērtējama. Jūs padarījāt šo cilvēku par Dievu. Un otra cilvēka uzdevums ir pieņemt jūsu mīlestību, pieņemt jūsu upuri. Viņa uzdevums ir atrast spēku izturēt, dot cerību, ticību. Viņa uzdevums ir pieņemt, ka viņš ir Dievs. Saprotiet, ka viņam nav cita Dieva kā jūs. Nē, un tur nekad nav bijis neviena īslaicīga Dieva, kas tur kaut kur dzīvotu. Jūs esat viņa iemiesojums, “avatara” ir Dievišķā zemes iemiesojums. Jūsu uzdevums ir uzņemties šo atbildību, jo tas viņu tik ļoti iepriecina. Galu galā jūs tagad esat vislabākā lieta viņa dzīvē, jūs esat ideāls. Jūs kļūstat par viņa laimes, iedvesmas, spēka, lūgšanas, meditācijas avotu.
Un tev taisnība. Mīlestība bez robežām, bez tabu, bez ierobežojumiem, bez bailēm un šaubām. Galu galā tas ir vienīgais reālais brīnums - redzēt Dievu citā. Galu galā Dievs tur vienmēr bija klāt, un jūs to redzējāt! Un tas ir vienīgais, kas padara jūs patiesi dzīvu!
