Mīlestība ir visskaistākā sajūta uz Zemes, pateicoties kurai cilvēki spēj uzzināt patieso laimi. Viņi var izvirzīt sev daudz mērķu, tos sasniedzot, taču bez mīlestības katrs cilvēks ir lemts nelaimīgai eksistencei. Cilvēka dzīve, kurai atņemta šī gaišā sajūta, zaudē visu jēgu. Kāpēc cilvēkiem ir jāmīl?
Mīlestība ir nezināma filozofiska kategorija, kurai nav skaidras definīcijas. Ikviens to saprot savā veidā, balstoties uz viņu personiskās, garīgās un morālās attīstības līmeni. Bet viena lieta ir pilnīgi droša: tieši šī gaišā sajūta piepilda cilvēka dzīvi ar dziļu un patiesu nozīmi.
Katrs bērns jau no agras bērnības jāaudzina mīlestības un atbalsta atmosfērā. Tāpēc viņš ātri iemācīsies mīlēt apkārtējos cilvēkus, dzīvniekus, dabu, sevi. Kā domāja izcilais klasiskais Ļevs Tolstojs, mīlestība ir vienīgā racionālā cilvēka darbība.
Dažiem cilvēkiem vajadzīgs ilgs laiks, lai saprastu, ka mīlestība ir nepieciešama māksla ikvienam. Galvenais ir tas, ka šai sapratnei vajadzētu rasties. Tikai tad cilvēks spēj progresēt kā cilvēks, virzot savus dzīves spēkus nevis uz iznīcību, bet gan uz radīšanu. Mīlestība palīdz dzīvot tālāk, pārvarot visas grūtības un pārbaudījumus, kas traucē ceļā. Tas stiprina raksturu, veicinot tā atvēršanos, paplašina prātu un attīra dvēseli. Ar viņu cilvēks kļūst par spēcīgu, veselu un harmonisku personību, stingri stāvot uz kājām. Tikai tas cilvēks, kura sirdī dzīvo mīlestība, atradīs laimi, kas nav atkarīga no noteiktiem īstermiņa vai ilgtermiņa dzīves apstākļiem.
Jums ir jāmīl un jāciena apkārtējie cilvēki un sevi, lai izveidotu tuvu ģimeni, draudzību, darbu un citas attiecības. Visas saites, kuru pamatā nav mīlestība, agri vai vēlu pārtrūks, savukārt mīlestība var dot jums nemirstību. Protams, mēs runājam par bērnu dzimšanu un audzināšanu - par galveno cilvēka misiju.
Turklāt katram cilvēkam vajadzētu sevi mīlēt. Ja jūs nemīlat sevi, ir neprātīgi cerēt, ka kāds jūs mīlēs. Īsāk sakot, nekad nav par vēlu iemācīties mīlestības mākslu. Visā dzīvē cilvēki uzlabo un pilnveido spēju mīlēt, novērtēt un cienīt. Tas padara mūs par cilvēkiem, atšķirot mūs no dzīvniekiem.
