Pusaudža konflikts ir problēma, ar kuru saskaras visi vecāki. Kā vecāki ar to var tikt galā ar minimāliem zaudējumiem?
Esi pacietīgs
Pat ja bērns tika izcelts ar priekšzīmīgu uzvedību, tad pusaudža gados konflikti ir neizbēgami. Galu galā bērns kļūst par pieaugušo, izjūt vajadzību deklarēties, izmēģina dažādus uzvedības veidus. Viņa sociālais loks paplašinās, parādās jaunas intereses, kas var atšķirties no vecāku ģimenē pieņemtā. Tāpēc parādiet pacietību un sapratni: pusaudža vecums ir grūts periods, taču tas paiet ātri!
Nosakiet pieaugošā konflikta cēloni
Pusaudžu konflikts ir dabiska parādība, taču vecākiem tomēr ir rūpīgi jāsaprot konflikta cēloņi. Tas veicinās savstarpēju sapratni. Turklāt ir svarīgi saprast, ka pats pusaudzis ne vienmēr var pilnībā saprast, kas ar viņu notiek, ja viņam vēl nav pieauguša cilvēka pieredzes. Tāpēc vecākiem jārīkojas kā pieredzējušiem mentoriem un jāpalīdz pusaudzim saprast sevi.
Pusaudžu konflikta iemesls bieži ir viņu nestabila pašcieņa, vēlme sevi apliecināt un sevi apliecināt. Konflikts bieži atspoguļo problēmas attiecībās ar vecākiem. Ja ģimenē valda pastāvīgu konfliktu atmosfēra, tad bērns vienkārši atveido šo modeli attiecībās ar citiem cilvēkiem. Tāpēc, audzinot un mēģinot izlabot konflikta pusaudzi, vecākiem jāapzinās, kāds piemērs pašiem ir bērnam.
Kā rīkoties ar konfliktējošu pusaudzi?
- Māciet pusaudzim kontrolēt savas negatīvās emocijas - dusmas, agresiju. Jūs varat viņu iepazīstināt ar psiholoģiskām metodēm, kas palīdzēs kontrolēt emocijas. Sporta aktivitātes, interesanti vaļasprieki un vaļasprieki var arī palīdzēt mazināt pārmērīgu psiholoģisko stresu.
- Nekādā gadījumā jūs nereaģējat uz bērna agresiju vienādi, neļaujiet sev sazināties paaugstinātā balsī, kliegt uz bērnu, apvainot viņu un nicinoši pateikt nē.
- Ja iespējams, mēģiniet izvairīties no konfliktiem, parādiet kompromisu atrašanas piemēru, dodiet savam bērnam iespēju gūt pieredzi pozitīvā un mierīgā strīdu izšķiršanā.
- Ja konflikts jau ir noticis, mēģiniet nomierināties, mierīgi pārrunājiet pašreizējo situāciju.
- Nemēģiniet vainot un nemēģiniet aizbildināties vai aizbildināties ar pusaudža uzvedību, ja tam nav pamata.
- Apspriediet ar pusaudzi konfliktsituācijas, neizdariet spiedienu uz nago, bet mēģiniet viņu novest pie atziņas, ka jūs kļūdāties.
- Padariet savu pusaudzi atbildīgu par viņu rīcību.
- Nebaidieties lūgt piedošanu, ja zināt, ka kļūdījāties.
Citiem vārdiem sakot, izturieties no pieaugušā viedokļa, neļaujot sevi iesaistīt konfliktā par sīkumiem. Un jāievēro gandrīz pieauguša bērna tiesības uz viņu viedokli, vienlaikus mācot viņam atrast kompromisus.
