Banāla un daudziem pazīstama situācija, kad zīdainis nevēlas uz minūti palikt bez mātes. Dažreiz pat mazgāšanās vannā kļūst problemātiska. Tiklīdz māte pazūd no drupu redzes lauka, sākas asaras vai pat histērija. Daudzas mātes cer, ka pēc gada situācija mainīsies uz labo pusi. Bet ne viss ir tik vienkārši.
Gan mātei, gan gadu vecam bērnam pagātnes periods ir visgrūtākais. Visu gadu māte vienmēr ir kopā ar bērnu, lai radītu apstākļus pilnīgai izaugsmei un attīstībai. Protams, mamma nogurst un cer, ka mazais galu galā varēs spēlēt pats. Bet zīdainis spītīgi nevēlas atlaist māti, neatstājot viņai nevienu soli.
Pēc gada bērni sāk izpētīt apkārtni. Mazais cilvēks viens pats netiek galā ar šo uzdevumu. Viņam ļoti nepieciešama mātes palīdzība un atbalsts. Visu laiku esot blakus, mazulis jūtas pārliecināts un mierīgs. Galu galā pirmie patstāvīgie soļi ir grūti, kad apkārt viss ir jauns un nepazīstams. Nesteidzini mazo kļūt neatkarīgam. Nekādā gadījumā nesalīdziniet viņu ar citiem bērniem. Visi mazuļi ir atšķirīgi. Pēc kāda laika jūs vairs nezināt, kā apturēt savu pārmērīgo neatkarību.
Ja bērns spītīgi neatlaiž māti no sevis, tad ir jāsamierinās un jāiemācās izpildīt visus mājas darbus, kā arī atpūsties kopā ar mazuli. Mēģiniet savam bērnam kaut ko ieinteresēt. Lai gan tas var nebūt ilgs laiks, jūs joprojām varat paveikt daļu no paveiktā darba. Tad jums būs jānāk klajā ar jaunu darbību mazulim un atkal jādara daži no jūsu darbiem.
Šī metode tomēr neglābs jūs no periodiskām asarām un dusmām. Bet tas ir dabiski. Bērns vēlas sazināties, bet vēl nezina, kā runāt. Viņš mēģina kaut ko pateikt, un, ja tas neizdodas, viņš reaģē savā veidā. Tāpēc viss, kas viņam vajadzīgs, prasa raudāt. Labākā izeja šajā situācijā ir bērna uzmanības novirzīšana uz kaut ko citu.
Centieties būt pacietīgs un iemācieties redzēt tikai labo. Nesteidzini bērnu, priecājies par viņa uzvarām un to, ka mazulis atrodas tev blakus. Pienāks brīdis, kad jūs priecātos redzēt un sarunāties ar saviem bērniem, bet, diemžēl, viņš jau būs nobriedušāks.
