Lietvārdi krievu valodā mainās gadījumos. Šī ir viena no galvenajām lietvārdu kategorijām. Pētot gadījumus kopā ar bērnu, materiāla asimilēšanai palīdzēs mazi triki, kas tiek izmantoti labākai un ātrākai iegaumēšanai.
Instrukcijas
1. solis
Vispirms jūs varat izskaidrot lietu nozīmi runā, izmantojot vienkāršu vingrinājumu. Sniedziet priekšlikumu un izdariet tajā plānoto kļūdu. Piemēram: "Svētdien mēs noteikti dosimies pie vecvecākiem." Pajautājiet savam bērnam, kas ir nepareizs ar šo teikumu? Parasti bērni bez grūtībām atrod un izlabo acīmredzamas kļūdas. Izmantojot šādus piemērus, jūs varat skaidri parādīt, ka gadījumi padara mūsu runu savienotu, pateicoties viņiem mēs viegli saprotam viens otru.
2. solis
Krievu valodā ir tikai seši galvenie gadījumi. Daudziem no bērnības pazīstama atskaņa palīdz atcerēties viņu secību. Tas ir diezgan neparasti, bet tas pēc iespējas labāk veicina lietu kārtības asimilāciju:
Ivans (nominatīvs)
Deva dzimšanu (ģenitīvs)
Meitene (Dative)
Pastāstīt (akuzīvs)
Velciet (reklāmas)
Autiņš (prepozicionāls)
Katra no dzejoļa vārdiem sākotnējais burts atbilst lietas pirmajam burtam. Tas ir sava veida mnemonisks likums, kas veicina iegaumēšanu, paplašinot asociatīvās saites.
3. solis
Uz tā balstās vēl viena izteiksme, kas iegaumē arī palīdzēs uzzināt lietu kārtību:
Ivans (nominatīvs)
Sasmalcināts (ģenitīvs)
Malka (Dative)
Barbara (akuzatīvā)
Noslīkšana (radoša)
Krāsns (priekšnosacījums)
Zinot savu bērnu, jūs varat nākt klajā ar jebkuru citu apgalvojumu par viņu, pamatojoties uz šo principu.
4. solis
Palīgvārdi un nelielas norādes palīdz iegaumēt gadījumus un attiecīgos jautājumus.
Nominatīvā lieta atbild uz jautājumiem "kurš?" "kas?" ("Maša", "krēsls", "zirgs").
Ģenitīvs - nav “kas?”, “Ko?” ("Maša", "krēsls", "zirgs").
Dative gadījums - dāvināt rotaļlietu "kam?", "Kam?" ("Maša", "krēsls", "zirgs").
Apsūdzošs gadījums - es redzu tuvumā, tālumā "kurš?", "Ko?" ("Maša", "krēsls", "zirgs").
Instrumentālais gadījums - es veidoju (zīmēju, komponēju) kopā "ar ko?", "Ar ko?" ("Ar Mašu", "ar krēslu", "ar zirgu").
Priekšnosaukuma gadījums - es ierosinu runāt "par ko?", "Par ko?" ("Par Mašu", "par krēslu", "par zirgu").
Šajā gadījumā noteikti pievērsiet bērna uzmanību lietas nosaukuma sākotnējo burtu un palīgvārda identitātei: "datīvs - dod", "akuzatīvs - es redzu", "instrumentāls - es radu", "priekšvārds - ES iesaku."
