Cilvēkiem bieži šķiet, ka dzīvē ir daudz nepatikšanas un neatgriezeniskas situācijas, taču patiesībā gandrīz visu var atkārtot un mainīt, izņemot pašu neatgriezeniskāko - mīļotā zaudējumu. Uz šīs traģēdijas fona izzūd visas ikdienas bēdas, un dvēselē paliek milzīga asiņojoša brūce. Un rodas jautājums, kā rast spēku dzīvot tālāk?
Instrukcijas
1. solis
Neaizkavējiet mēģinājumus apslāpēt asaras un sāpes. Gluži pretēji, ļaujiet sev "ienirt" pašās skumjas dziļumos, lai ar raudu un asarām atbrīvotu izmisumu un bezcerību. Kad šķiet, ka sirds gatavojas izgāzties un pārsprāgt, un acu priekšā kaleidoskops mirgo bildes no nodzīvotas un neizdzīvotas dzīves, kad no briesmīgā vārda "nekad" realizācijas un kas varēja būt, bet nekad nebūs, jūs vienkārši vēlaties raudāt, bet kliedzat izmisumā, jūs varat un jums vajadzētu atbrīvot emocijas un pat kliegt, tas jebkurā gadījumā ir labāk nekā paturēt sevī skumjas, aizturēt ar pēdējo spēku.
2. solis
Bet tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi nevis noslīcināt asaru jūrā, bet pamazām atgriezties normālā dzīvē. Viss var būt stimuls. Jūs varat iet ar galvu uz darbu vai, gluži pretēji, sākt pievērst pastiprinātu uzmanību ģimenei, jūs varat izdomāt hobiju (jebkuru, galvenais ir tas, ka tas vismaz mazliet novērš uzmanību no skumjām domām) vai iet laiks mainīt situāciju - viss ir atkarīgs no iespējām un pašreizējās situācijas.
3. solis
Ir ļoti svarīgi, lai tuvumā būtu tuvi cilvēki. Neaizveriet sevi no pasaules un nepadzeniet savus radus un draugus prom no jums, priecājoties par jūsu skumjām. Jā, šajā grūtajā periodā šķiet, ka neviens visā pasaulē nespēj izprast jūsu sāpes, atbalsta un līdzdalības vārdi bieži vien šķiet stulbi un bezjēdzīgi, taču nevajadzētu aizmirst populāro gudrību, ka kopīgas skumjas ir puse skumjas. Ar mīļajiem jūs varat atcerēties aizgājušo cilvēku un atkal pārdzīvot dažus nozīmīgus dzīves mirkļus vai galu galā vienkārši klusēt blakus.
4. solis
Pretojieties vēlmei mājās izveidot sava veida memoriālu. Ļaujiet aizgājējam turpināt dzīvot sirdī, atmiņās un albuma fotogrāfijās, taču atstāt, piemēram, darbvirsmu vai visu istabu neskartu kā mirušā piemiņas zīmi, tas nav tā vērts (tas ir, protams, ne par pirmajām dienām pēc bērēm, bet par daudz ilgāku periodu).
5. solis
Ja kļūst acīmredzams, ka bēdas ir tik milzīgas, ka vairs nav iespējams "peldēt" vienatnē, un parastie nomierinošie līdzekļi (piemēram, baldriāns, mātere un daži farmaceitiskie līdzekļi) vispār nedarbojas, nevilcinieties sazināties ar speciālistu. Profesionāla psiholoģiskā palīdzība palīdzēs jums paskatīties uz situāciju jaunā veidā un atrast spēku dzīvot tālāk.
