Viens no vissvarīgākajiem notikumiem pēc bērna piedzimšanas ir viņa nosaukšana. Vecāki par to domā ilgi pirms mazuļa piedzimšanas. Musulmaņu reliģijai ir savi noteikumi un tradīcijas šīs ceremonijas veikšanai.
Tas ir nepieciešams
- - hadīti;
- - musulmaņu vārdu saraksts.
Instrukcijas
1. solis
Vispirms izvēlieties laiku nosaukšanas rituālam. Saskaņā ar musulmaņu tradīcijām tam ir divi labi punkti. Daži vārdu dod uzreiz bērna piedzimšanas dienā. Iespējams, šāda tradīcija parādījās pēc Allāha vēstneša paziņojuma: "Man šovakar bija zēns, un es viņu nosaucu par Ibrahimu." Cita tradīcija iesaka vārdu dot septītajā dienā pēc bērna piedzimšanas. Tās pirmsākumi meklējami pravieša vadībā, kurš saka, ka septītajā dienā bērns tiek noskūts un viņam tiek dots vārds.
2. solis
Ar ģimeni izlemiet, kurš nosauks mazuļa vārdu. Tradicionāli to dara mazuļa vecāki. Bet šīs tiesības var nodot kādam citam ģimenes loceklim vai citai personai. Ja vārdu izvēlas vecāki, bet viņi vēl nav vienojušies, tad pirmpirkuma tiesības paliek bērna tēvam. Arī tēvs, ja vēlas, var ļaut mātei pieņemt lēmumu.
3. solis
Izvēlieties vārdu, kuru jūsu bērns valkā visu mūžu. Tas var sākties ar "Abd", kas nozīmē "vergs". Tas parāda, ka bērns pieder Allah vergiem. Jūs varat nosaukt bērnu ar jebkura Allaha vēstneša vai kāda no praviešiem vārdu (piemēram, Ibrahima, musulmaņu) vārdu.
4. solis
Izpētiet hadithus, lai precīzi zinātu pilnu vārdu sarakstu, kuru jums nevajadzētu dot savam bērnam un kuri ir aizliegti ar šariata likumiem. Jūs nevarat izvēlēties vārdus, kurus šariats noraida. Tie ir tirānu, neticīgo vārdi. Nosaukumam nevajadzētu norādīt, ka tā īpašnieks nav Allaha kalps.
5. solis
Veiciet nosaukšanas rituālu. Tas ir pietiekami viegli. Tam, kurš dod vārdu, jāsaka "Viņa vārds būs …" vai "Zvaniet viņam …". Otrais variants ir piemērots, ja vecāki kādam ir devuši tiesības nosaukt bērnu.