Bieži mātes dzird frāzi: "Tagad es iemācīšu gulēt ar sevi, tad būs grūti to atradināt", vai: "Nemāciet to jums, tad jūs tiksiet spīdzināts to atradināt." Šādu ieteikumu vecākiem būtība vienmēr sakrīt ar faktu, ka tas nav iespējams vai, gluži pretēji, ir nepieciešams kaut ko pieradināt bērnu. Šī attieksme pret mazuļa attīstību ir nepareiza. Šādu uzskatu sakne ir tāda, ka vecāki visu audzināšanu uztver tikai kā vienvirziena ietekmi no pieaugušo puses.
Patiesībā māte ne tikai audzina bērnu, bet arī viņš pats viņu ietekmē. Visi bērni ir atšķirīgi, ar savām rakstura īpašībām, attīstību un veselību. Tāpēc nav vispārēju ieteikumu par audzināšanu. Vienmēr vienas un tās pašas metodes dažādos veidos ietekmē dažādus mazuļus.
Kāds no zīdaiņa vecuma guļ atsevišķā telpā un no tā nemaz necieš. Un kāds ir tik noraizējies, ka ir gatavs 7 gadu vecumā līst zem segas tuvāk mātei. Un problēma nav tajā, ka "mana māte mani tā mācīja".
Apziņa, ka divi cilvēki audzina - māte un pats mazulis, palīdzēs izvairīties no nevajadzīgām psiholoģiskām problēmām. Ja bērni piedzimst ar nelielu atšķirību, daži vecāki to saprot. Bet, kad māte visu atbildību par audzināšanu pastāvīgi uzņemas tikai un vienīgi uz sevi, nepamanot bērna ieguldījumu, tad viņa sāk uztraukties par tiem mirkļiem, kurus viņa nevar ietekmēt.
Apskatīsim piemēru. Jebkuru zīdaini patiešām ir iespējams gulēt atsevišķi no vecākiem. Daži mazuļi viegli aizmiguši gultiņā. Un citiem jauna māte pieceļas 17 reizes, lai kārtējo reizi izkustētos. Šajā gadījumā, ja viņa ignorē bērna īpašības, tad viņa bieži sāk sevi vainot, ka viņa pati ir slikta māte, kura pati nevar iemācīt mazulim gulēt. Ja sieviete saprot, ka nav vienīgā, kas ietekmē šo situāciju, tad viņa nejutīsies vainīga. Tad māte apzināti izvēlas: vai viņa turpina izvēlēto ceļu, tērējot vairāk pūļu nekā kāds cits, vai meklē citus veidus - viņa iemidzina bērnu pie sevis.
Visi ieteikumi vecākiem vienmēr kaut kādā veidā tiks lauzti attiecībā uz konkrētu ģimeni. Tas vienmēr jāatceras, salīdzinot bērnu ar citiem. Dažreiz grūtības sagādā nevis tas, ka māte kaut ko dara nepareizi, bet gan tas, ka šī metode neder ar bērnu.
