“Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā” - tā sākas romāns “Anna Kareņina”. Visu cieņu izcilajam rakstniekam un domātājam L. N. Tolstojs, ar šo apgalvojumu var strīdēties.
Instrukcijas
1. solis
Ir daudzas ģimenes, kuras burtiski neatšķiras no visiem - materiālā bagātība, laulāto attieksme vienam pret otru un pret bērniem, pasūtījumi, ieradumi, vaļasprieki. Tomēr viņi ir laimīgi! Tas ir, katra laimīgā ģimene ir laimīga arī savā veidā. Bet kāpēc tas notiek? Visi cilvēki savā starpā atšķiras pēc rakstura, ieradumiem un audzināšanas. Ir absurdi sagaidīt, ka dažādās ģimenēs laulātie izturēsies vienādi, runās tāpat, veiks mājas darbus, audzinās bērnus, pavadīs brīvo laiku utt. Protams, viņi to darīs savā veidā, balstoties uz savām idejām par to, kas ir pareizi un kas nē, raksturu, audzināšanu, ieradumiem. Galvenais ir tas, ka viņi izturas viens pret otru ar mīlestību un cieņu, tad ģimene var būt laimīga.
2. solis
Cilvēkiem ir arī dažādas vajadzības. Viena ģimene ir apmierināta ar pieticīgiem ienākumiem, savukārt otrai nepieciešama plaša māja, iespēja regulāri atpūsties ārvalstu kūrortos, iepirkties dārgos veikalos un apmeklēt modernus restorānus un klubus. Ja abos gadījumos laulātajiem ir iespēja apmierināt šīs vajadzības, viņi būs apmierināti un laimīgi.
3. solis
Katrai ģimenei ir arī sava dzīves prioritāšu sistēma. Ir daudz pāru, kuriem vislielākā laime ir audzināt veselīgus, inteliģentus un labi noapaļotus bērnus. Bet ir arī ģimenes, kurās darbs un karjera ir pirmajā vietā. Kaut arī šādi laulātie var arī mīlēt savus bērnus un visādā ziņā par viņiem rūpēties. Un kāds nedomā par laimi bez iespējas nodarboties ar savu iecienīto hobiju, radošumu. Nekādi standarti, veidnes šeit nav piemērojami. Bet visos gadījumos laulātie var patiesi uzskatīt sevi par laimīgiem.
4. solis
Visbeidzot, mēs nedrīkstam aizmirst par temperamentu atšķirībām. Lai gūtu ģimenes laimi, emocionālam, iespaidojamam cilvēkam bieži ir jāuzklausa mīlestības vārdi, jāsajūt uzmanības pazīmes, rūpes no partnera, jāsaņem no viņa dāvanas, pat ja tās ir pieticīgas, dzirdami komplimenti. Bez tā viņš nejūtas laimīgs, viņš var šaubīties par dzīvesbiedra jūtu patiesumu. Un mierīgākam, atturīgākam cilvēkam nav vajadzīgas tik biežas un emocionālas mīlestības, uzmanības un pateicības izrādīšanas (lai gan, protams, viņam patīk arī laipni vārdi un dāvanas). Neskatoties uz to, viņš var būt tikpat laimīgs laulībā, viņš vienkārši izjūt mīlestību, viņam nav vajadzīgi pierādījumi un tas nav svarīgi.
