Bērnu, kas pilnībā atbilst vecāku cerībām un vienmēr uzvedas ideāli, nav, taču pat klusākie no viņiem, sasniedzot noteiktu vecumu, var izturēties vienkārši neadekvāti. Izskaidrojums tam tika atrasts jau sen, un to sauca par trīs gadu krīzi, kuru ir grūti pārdzīvot, bet tas ir pilnīgi iespējams.
Kā atpazīt trīs gadu krīzi
Patiesībā šajā ziņā nav nekā grūta, vienkārši tas, ka dažiem bērniem tas ir izteiktāks, savukārt citos tā nav, un daudzos aspektos tas ir atkarīgs ne tikai no rakstura un ieradumiem, bet arī no iekšējā temperamenta. Šis periods ir saistīts ar izaugsmes lēkmi un personības veidošanos, jo tuvāk trim ir tas, ka bērns beidzot sevi realizē nevis kā mātes daļu, bet pilnīgi neatkarīgu. Vienīgā problēma ir tā, ka vēl nav skaidrs, kur virzīt šo neatkarību.
Praksē trīs gadu krīze izpaužas kā nepamatota spītība, skandāli, histērija, kuras laikā bērns cenšas sasniegt savu mērķi. Viņi var parādīties pilnīgi jebkurā vietā un dažreiz tikai tādu iemeslu dēļ, kas no vecāku viedokļa ir nenozīmīgi. Kaut arī uzvedības noliegšanas būtība nav pat vēlme kaut ko iegūt, bet gan vēlme pārkāpt atļautā robežas un demonstrēt savu viedokli. Krīze var pāriet gan vienas vasaras laikā, gan arī visu gadu.
Negaidiet, ka bērna uzvedība mainīsies tieši pēc viņa dzimšanas dienas. Šīs krīzes vārdā norādītie laika posmi ir nosacīti, tāpēc tas var notikt 2,5 gadu laikā un pēc 3 gadiem.
Kā pārvarēt trīs gadu krīzi
Nepietiek tikai zināt, kā definēt trīs gadu krīzi, bet arī ar to, kā to pārdzīvot. Dažreiz vecāki domā, ka tikai viņi jūtas nepanesami, un bērns tikai dara visu iespējamo, lai viņus zaudētu savaldību. Patiesībā viņam tas nav mazāk grūti, jo bieži vien bezjēdzīgas prasības un dusmas ne tikai nerada atvieglojumu, bet arī nostāda viņu apzināti nelabvēlīgā stāvoklī. Katram bērnam ir jāmeklē sava atslēga. Dažiem tas palīdz pilnībā ignorēt skandālus, lai gan šāds uzvedības veids sabiedriskajās vietās nav ļoti ērts, savukārt citiem ir vieglāk pārorientēt bērna uzmanību uz kaut ko citu. Jebkurā gadījumā radoša pieeja situācijai ir apsveicama.
Jāatceras, ka, ja jūs izvēlaties daudzus skandālus, varat vienkārši izvairīties, piemēram, piedāvāt bērnam pusdienas vai zupu, vai piedevu ar dārzeņiem, nemēģināt kliegt, lai pārliecinātu viņu ēst abus.
Ko nedarīt
Mēs uzreiz varam teikt, ka mēģinājums lauzt bērna uzvedību ar aizliegumiem un sodiem neko nenoved un tikai vēl vairāk pasliktina situāciju, saasinot attiecības un negatīvi ietekmējot trauslo bērna psihi. Tas nenozīmē, ka jums ir jāļaujas kaprīzēm, bet mēģinājums atrast izeju, norādot bērnam, ka nevienu viņa viedoklis neinteresē, arī ir nepareizs.
