Apmierinātība rodas, apvienojot latīņu vārdus satis, kas nozīmē pietiekami, un facere, kas nozīmē darīt. Vārds apmierinājums nozīmēja parāda atmaksu. Laika gaitā tā ieguva citas nozīmes nokrāsas.
Nozīme
Reliģijas kontekstā šis vārds apzīmēja darbību kopumu, kas priesterim jāveic, lai izpirktu grēkus un saņemtu absolūciju. Nedaudz vēlāk vārds "apmierinātība" ieguva papildu nozīmi. Viņi sāka noteikt morālā kaitējuma kompensāciju, ko nodarīja personisks apvainojums. Šo kompensāciju varēja iegūt tikai dueļa laikā.
Šis vārds krievu valodā nonāca Pētera Lielā valdīšanas laikā. Dāls uzskata, ka tas nācis no franču valodas, un Vasmers ir pārliecināts, ka tas aizgūts no poļu valodas. Krievu valodā to lietoja precīzi šaurā "dueļa" nozīmē. Kad divcīņa tika aizliegta, šis termins ieguva ironisku nozīmi un pamazām novecoja. Mūsdienu pasaulē frāze "Es pieprasu gandarījumu" visbiežāk norāda uz runātāja vēlmi saņemt atvainošanos, bet ne par izaicinājumu uz dueli.
Kopumā duelis mūsu ierastajā nozīmē Krievijā parādījās aptuveni vienlaikus ar vārdu "apmierinātība", tas ir, Pētera Lielā valdīšanas laikā, kurš aktīvi iesaistījās savas mūsdienu cēlās šķiras veidošanā. Dueli ir kļuvuši par izsmeļošu veidu, kā atrisināt lielāko daļu konfliktu. Tie bija tik plaši izplatīti, ka Pēteris pats lika izpildīt visus dalībniekus (sekundes, lieciniekus un duelis) neatkarīgi no dueļa iznākuma. Katrīna II uzskatīja, ka dueļi Krievijai nav raksturīgi, virspusēji un visādi cīnījās.
Mūsdienu pasaulē vārdam "apmierinātība" ir globālāka nozīme. Politiskais gandarījums nozīmē, ka valsts izpilda noteiktas prasības kā kompensāciju par nelikumīgām darbībām.
Apmierinātība krievu valodā
Vietējā muižniecība, par spīti visam, cieši pieņēma ideju par dueli, tiesības uz dueli ļāva uzņemties atbildību par savu likteni (pat ja tas dažkārt noveda līdz nāvei). Duelis bieži tika izmantots kā sava veida augstākā tiesa, saskaņā ar goda likumiem jau iemesto izaicinājumu jau bija neiespējami noraidīt.
Krievijas duelu apstākļi tika uzskatīti par visnežēlīgākajiem visā Eiropā. Tas viņus padarīja ļoti ērtus politiskām slepkavībām.
Līdz XIX gadsimta sākumam divcīņas bija guvušas patiesu gandarījumu par apvainojumiem, lai godinātu sekundāro lomu. Galvenais bija pārliecība vai pārliecība par viņu tiesībām sodīt jebkuru personu. Piemēram, radās sava veida atriebības duelis romantisku apsvērumu dēļ, šādās cīņās goda jautājums nemaz netika skarts. Dueli bieži izmantoja kā politiskas vai līguma nogalināšanas metodi. Lieki piebilst, ka šādām cīņām nebija nekāda sakara ar morālā kaitējuma apmierināšanu?
