Darba kolektīvā, pat draudzīgā un cieši saistītā, var rasties konflikts. Galu galā cilvēki nav bez dvēseles mehānismi, viņi var nogurt, nervozēt. Turklāt katram cilvēkam ir savs raksturs, paradumi, gaume, uzskati. Konflikts var rasties arī skolotāju vidū skolā.
Skolas konflikta atrisināšana skolotāju starpā
Regulāra tikšanās ar atšķirīgām gaumēm, attieksmi, ieradumiem ir konfliktu pilns stāvoklis. Arī pasniedzējiem tas nav pasargāts, it īpaši tāpēc, ka Krievijā lielākā daļa skolotāju ir sievietes, un vājākais dzimums ir emocionālāks. Svarīga loma konflikta risināšanā ir skolas vadības pozīcijai. Ideāls variants ir, ja karojošās puses pašas saprot, ka izturas necienīgi, un samierināsies (pēc savas iniciatīvas vai, uzklausot kolēģu mudinājumus). Diemžēl tas ne vienmēr notiek. Ja konflikts ieilgst, vēl jo vairāk tas iegūst akūtas formas un negatīvi ietekmē mācībspēku morālo un psiholoģisko situāciju, piemēram, vadībai, piemēram, galvenajam skolotājam vai direktoram, ir jārīkojas kā arbitram.
Šādā situācijā vadītājam jābūt prasīgam, pat skarbam un tajā pašā laikā maksimāli iespējamai objektivitātei un objektivitātei. Viņam uzmanīgi jāuzklausa abas puses, jāsakārto viņu argumenti un sūdzības un pēc tam jāpieņem lēmums: kurš ir taisnīgs un kurš vainīgs konflikta uzliesmojumā. Pamatojoties uz to, vadītājs var uzlikt sodu vainīgajai pusei vai aprobežoties ar mutisku ierosinājumu un prasību nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos. Jebkurā gadījumā viņam arī jānorāda konflikta pusēm, ka skolotāja profesija izvirza īpašas prasības un ka strīdi un nesaskaņas starp skolotājiem negatīvi ietekmē gan viņu prestižu, gan skolas reputāciju, kurā viņi strādā.
Kā konfliktus starp skolotājiem var novērst bez iesaistīšanās vadībā?
Samierinošās puses lomu var spēlēt skolotājs (vecākais pēc vecuma, neapšaubāms kolektīva vadītājs, komandas neformālais vadītājs) vai skolotāju grupa. Galvenais ir novērst konflikta pāreju uz indivīdiem un nodrošināt, ka karojošās puses vienojas sevi kontrolēt, ievērojot vispārpieņemtos pieklājības noteikumus. Tas viņiem palīdzēs vēlāk nonākt pie abpusēji pieņemama kompromisa.
Ja nekādi pierunājumi vai brīdinājumi nepalīdz, citiem skolotājiem vajadzētu pēc iespējas vairāk norobežoties no konflikta, nevis nostāties kāda no tā dalībniekiem. Galu galā ķildnieki ļoti bieži vēlas "spēlēt publikai". Saskaroties ar kolēģu vienaldzību, viņi var savaldīt savu dedzību.
