Cilvēki informāciju atceras dažādos veidos. Kāds satver ātrāk, cits lēnām un sliktāk. Viena tipa cilvēki ātri aizmirst faktus, bet citi pēc ilga laika var reproducēt iemācītos datus. Iegaumēšanas kvalitāte ir atkarīga no tā, kā informācija tiek pasniegta.
Atmiņas veidus var definēt pēc dažādām klasifikācijām. Šajā sakarā ir vairāki atmiņas veidi.
Motora un emocionālā atmiņa
Motora atmiņas pamatā ir kustību reproducēšana. Šādi prātā tiek noglabātas dažādas praktiskas iemaņas. Šī atmiņa cilvēkam ir ļoti svarīga. Pretējā gadījumā katru reizi, pirms veicat diezgan vienkāršu darbību, jums smadzenēs vajadzētu ritināt noteiktu algoritmu.
Bez motora atmiņas cilvēks domātu par to, kā staigājot likt kājas, kā turēt rakstīšanas instrumentu.
Cilvēkiem ar labu kustību koordināciju, fiziski attīstītiem, veikliem, ir laba motora atmiņa. Tās spilgtākais piemērs ir refleksi.
Izmantojot emocionālo atmiņu, cilvēki var atpazīt savas jūtas. Emocijas, kuras cilvēks piedzīvojis vismaz otro reizi, zemapziņai dod signālu par to, kā rīkoties konkrētajā situācijā.
Pārnestā atmiņa
Figurālā atmiņa ļauj jums saglabāt apkārtējās pasaules komponentus cilvēka prātā. Tas sastāv no redzes, dzirdes, ožas, garšas un kinētiskās. Ir vērts atzīmēt, ka pirmie divi figurālās atmiņas veidi parasti ir labi attīstīti lielākajai daļai cilvēku.
Ir indivīdi, kurus lieliski vada gaume un ožas atmiņa. Dažreiz šādi cilvēki izmanto savas spējas profesionālajā sfērā un kļūst par, piemēram, parfimēriem vai degustatoriem.
Jo sliktāk tiek attīstīts viens figurālās atmiņas veids, jo labāk cilvēks ir orientēts citā. Piemēram, cilvēkiem bez redzes ir pārsteidzoša skaņas uztvere un atmiņa vai izcila kinestētiskā atmiņa.
Tādējādi pa vienu kanālu saņemtās informācijas trūkums tiek kompensēts uz cita rēķina.
Loģiskā atmiņa
Šāda veida atmiņa palīdz cilvēkiem atcerēties savas domas. Tā kā cilvēks domā vārdos, šo šķirni sauc arī par verbāli loģisku. Arī šī atmiņa ļauj atcerēties literāro darbu saturu vai sarunas ar kādu.
Atkarībā no šīs atmiņas attīstības pakāpes atsevišķiem indivīdiem, viņi var vai nu labi atcerēties kaut ko vispārējo nozīmi, bet slikti apgūt detaļas, vai iegaumēt burtisko tekstu, bet aizmirst vispārējo teksta struktūru, vai arī atcerēties visu vienlīdz labi: gan nozīme, gan informācija.
Neatkarīgi no atmiņas veida to var un vajag apmācīt. Piemēram, spēju vizuāli atcerēties lietas var uzlabot, izpētot attēlu un pēc tam garīgi to atkārtojot ar aizvērtām acīm. Un verbāli loģiskā atmiņa ir labi trenēta, iegaumējot dzeju.
