Parasti sociālā riska grupas nozīmē to cilvēku kopumu, kuri ir pakļauti citu cilvēku negatīvajai ietekmei, un no viņu puses palielinās varbūtība veikt nelikumīgas, novirzošas darbības. Mūsu valstī sociālais risks ietver alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju, homoseksualitāti.
Par sociālā riska objektīvo pamatu var saukt sociālo attiecību antagonistisko raksturu, strukturālās iezīmes, raksturu, sociālās atsvešinātības pieaugumu, adaptācijas procesu sabiedrībā pārkāpšanu. Sociālā riska cēloni var saukt arī par dažādu noviržu plašo izplatību iedzīvotāju vidū, sociālās attīstības apstākļiem un tās perspektīvām.
Riska grupā ietilpst arī cilvēki, kuri bērnībā nebija pietiekami izglītoti vai nepareizi socializējušies, garīgi slimi cilvēki, kuri normāli nevarēja iekļauties sabiedrībā. Sociālā riska grupām raksturīgs īpašs dzīvesveids, kam raksturīga nepārtraukti pieaugoša atsvešināšanās no sociālajām vērtībām, interesēm, to sašaurināšanās un samazināšanās.
Bieži notiek personības degradācija (kriminalizācija). Sociālā riska personu sociālais kaitējums tiek izteikts sabiedrības vērtību normatīvās sistēmas pārkāpumā, parazītisma pieaugumā (kad cilvēks dod priekšroku dzīvot no pabalstiem, nevis pelnīt naudu pats). Sociālā riska jautājums ir īpaši aktuāls jauniešiem, kuri papildus pastāvošajai psihes nestabilitātei ir arī finansiāli nedroši un atkarīgi no vecākajiem. Neskatoties uz to visu, jaunieši tiecas pēc neatkarības un viņiem ir plašas patērētāju vajadzības, kas viņus liek veikt nelikumīgas darbības, ja nav iespēju to īstenot.
Nevar izvairīties no sociālā riska, taču to var ievērojami samazināt, ja tiek organizēta kompetenta sociālā politika, kas ļaus ne tikai stabilizēt sociālās tendences, bet arī novērst visbiežāk sastopamās sociālās problēmas. Ja jūs ieguldāt pietiekami daudz līdzekļu atkarības, noviržu, likumpārkāpumu un cita veida sociāli riskantas uzvedības problēmas risināšanai, tad šī problēma tiek atrisināta pavisam vienkārši. Jums vienkārši jāgrib.
