Viena dzīves gada vecumā bērnam rodas fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības. Šis ir pārejas periods no zīdaiņa uz bērnību. Šajā vecumā aktīvi sāk veidoties runa un uzvedības līnija.
Dzīves gadā bērna runa joprojām nav pietiekami attīstīta, tomēr jau tagad ir iespējams skaidri dzirdēt dažus vārdus un lielu skaņu patskaņu. Šajā laikā bērnam vajadzētu redzēt spilgtus attēlus un nosaukt objektus. Bērns sāk runāt darbības vārdus, formulēt vienkāršus teikumus tuvāk diviem gadiem.
Dzīves gadā bērns biežāk ir kaprīzs un raud, kļūst nemierīgs. Bērna attīstība notiek noteiktos lēcienos. Prasmes un zināšanas viņš apgūst nevis pamazām, bet noteiktā brīdī, pēc kura iestājas iemidzināšana.
Tantruma periodā bērnu nedrīkst pārmērīgi lamāt, uzmanība un rūpes viņam ir svarīgas. Viena gada laikā bērns sāk atdarināt pieaugušo un visu izpētīt. Bērna emocionālā pasaule kļūst bagātāka. Tagad viņš var izteikt savas emocijas ne tikai raudot, bet arī smaidot, kas jau ir apzināti, parādās arī tādas emocijas kā pārsteigums un skumjas. Viņš jau labi zina savus un citus.
Arī bērns sāk veidot raksturu, var būt agresijas uzliesmojumi un citas emociju izpausmes. Līdz gada vecumam bērnam jau vajadzētu staigāt patstāvīgi vai vismaz turēt roku. Bērns ir relaksētāks kustībās, kustīgs, cenšas iepazīt savu ķermeni, viņam ir grūti sēdēt vienā vietā. Šajā laikā bērni pārvieto priekšmetus un tos pēta.
