Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērniem skolā klātos labi, bet dažreiz ar visām mūsu ieguldītajām pūlēm tas nenotiek. Kas te par lietu?
Nevajadzētu aizmirst, ka, pārejot no bērnudārza uz skolu, nevar izvairīties no adaptācijas perioda. Šāda perioda ilgums var būt atšķirīgs, atkarībā no bērna individuālajām īpašībām. Jūs nevarat pieprasīt nebijušus panākumus jau no pirmajām skolas dienām. Bērns joprojām, tā teikt, skatās apkārt, pierod pie jaunās vides, pie bērnu komandas, iepazīst pirmo skolotāju.
Ja bērnudārzā klases tomēr tiek būvētas galvenokārt rotaļīgā formā, tad skola jau prasa lielu atbildību un neatkarību. Jums nav nepieciešams lamāt bērnu, ja kaut kas viņam neizdodas, tādējādi jūs varat pilnībā atturēt vēlmi un vēlmi mācīties, šajā jautājumā nevajadzētu būt neko no ceļa. Pirmklasniekam, protams, jācenšas panākt, lai viss izdotos, taču bez jebkādas nervozitātes piezīmes: "Mamma mani nogalinās, ja man neizdosies!" - nevajadzētu būt. Nav nepieciešams ieaudzināt bērnam nepatiku pret mācīšanos, jūs nevarat viņu iebiedēt, tādējādi jūs nesasniegsiet nekādus panākumus.
Parādiet patiesu interesi par sava mazuļa izglītības procesu, atrodiet brīvo laiku, sēdiet kopā ar viņu nodarbībās, priecājieties par viņa mazajām uzvarām, pārāk daudz nebāziet viņu par neveiksmēm. Daudz kas mācībā ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies attiecības starp bērnu, skolotāju un klases bērniem. Māciet savam bērnam būt cieņpilnam pret skolotāju, taču nepaļaujieties uz viņa neapšaubāmo autoritāti. Bērnam jebkurā gadījumā ir jābūt savam viedoklim.
Jūs nevarat apspriest skolotāju mājās, bērna priekšā, pat ja esat ar kaut ko neapmierināts, pārliecinieties, ka tas viss tiks ienests klasē, un bērns un citi bērni pārņems jūsu negatīvo attieksmi pret skolotāju. Ja rodas pārpratums, labāk nekavējoties doties pie direktora, nevis sēdēt mājās un mazgāt kaulus skolotājam, kurš jums nepatīk.
Māciet savam bērnam nesmieties par klasesbiedru kļūdām, priecāties par viņu panākumiem un vienmēr nākt talkā. Veiciet sarunu par "draudzību", paskaidrojiet, kādiem jābūt īstiem draugiem, kā jūs varat uzvesties un kā nē. Māciet savam bērnam sirsnību gan jūsu priekšā, gan citu cilvēku priekšā, pasakiet viņam, ka viņš vienmēr var nākt pie jums ar jebkuru problēmu, jūs vienmēr viņu uzklausīsit un palīdzēsit to atrisināt.
Dari mājasdarbus dienas laikā, neatliec tos uz vēlu nakti. Ja nodarbības sākas no pulksten 8 līdz 9, tad jums jāiet gulēt ne vēlāk kā pulksten 21, lai stundās nepadotos. Sakārtojiet bērnam ērtu darba vietu mājasdarbu veikšanai, jau no pirmajām dienām iemāciet viņam būt kārtīgam un kārtīgam, netīriet viņu un nesavāciet portfeli. Tas nav jūsu, bet viņa tiešā atbildība.
Paskaidrojiet, ka mācīšanās skolā ir nopietna problēma, taču nebaidiet bērnu ar frāzēm: “Ja jūs mācīsities slikti, jūs iesit strādāt par sētnieku!”, Viņi neko pozitīvu nedos. Jūsu patiesā interese un vēlme palīdzēt ir galvenais veiksmes kritērijs. Galu galā, kādas sēklas ir tādi asni, sena gudrība, kas attiecas uz šo dienu.
