Domāšana ir psihisks objektīvas realitātes netieša un vispārināta atspoguļojuma psihes process. Domāšana atšķiras no visiem citiem kognitīvajiem procesiem ar to, ka subjektīvi vai objektīvi par tā rezultātu kļūst jaunas zināšanas.
Domāšanas kā atsevišķa mentāla procesa izolēšana ir ļoti nosacīta - tā caurstrāvo visus citus kognitīvos procesus: uztveri, uzmanību, atmiņu. Bet, ja visi pārējie procesi ir saistīti ar objektu un realitātes parādību sensoro atspoguļojumu, tad domāšana atklāj to savstarpējās saiknes, kas nav dotas tiešā maņu uztverē. Sensorās uztveres rezultāts ir attēls, kas korelē ar konkrētu objektu, domāšanas rezultāts ir jēdziens, vispārējs visu objektu kategorijas atspoguļojums.
Ir dažādi domāšanas līmeņi. Elementārais līmenis - praktiskā domāšana, kas sadalīta vizuāli efektīvā un vizuāli tēlainā. Vizuāli efektīvu domāšanu raksturo garīgo uzdevumu risināšana mijiedarbības procesā ar reāliem objektiem. Tas ir pats pirmais domāšanas veids, kas veidojas bērnā.
Vizuāli-figurālā domāšana vairs nav "piesaistīta" reāliem objektiem, bet mijiedarbojas ar to attēliem, kas tiek saglabāti operatīvajā un ilgtermiņa atmiņā.
Abi praktiskās domāšanas veidi to embrija stāvoklī ir pārstāvēti arī augstākiem dzīvniekiem. Teorētiskā domāšana ir augstāks līmenis, kas raksturīgs tikai cilvēkiem. Tas ir sadalīts tēlainā un konceptuālā.
Teorētiskā figurālā domāšana, tāpat kā vizuāli efektīva domāšana, darbojas ar attēliem, kurus glabā atmiņa. Galvenā atšķirība no vizuālās darbības domāšanas ir tā, ka attēli tiek iegūti no ilgtermiņa atmiņas un tiek radoši pārveidoti. Šādai domāšanai ir liela loma mākslinieku, rakstnieku un citu mākslas cilvēku darbībā.
Ja teorētiskajā tēlainā domāšanā joprojām pastāv saikne ar uztveres attēliem, tad konceptuālajā domāšanā tas, ja ne pilnībā zaudēts, tad kļūst ļoti starpnieks. Teorētiskā domāšana darbojas nevis ar attēliem, bet gan ar jēdzieniem. Arī paši jēdzieni ir domāšanas rezultāts: atmiņa saglabā daudzu līdzīgu priekšmetu attēlus, domāšana identificē to kopīgās iezīmes, uz kuru pamata dzimst vispārināts objektu klases apzīmējums. Šis vārds ir jēdziena izpausme, tāpēc bez runas teorētiskā domāšana nav iespējama.
Jēdzienam var būt lielāka vispārināšanas pakāpe. Piemēram, vārds "kaķis" vispārina visus kaķus, kurus cilvēks jebkad ir redzējis vai var redzēt, bet tomēr šis vārds ļauj mums iedomāties noteiktu kaķi, kuru cilvēks reiz un kaut kur uztvēra caur jutekļiem. Jēdzienam "dzīvnieks" ir lielāka vispārināšanas pakāpe: nav "dzīvnieka vispār", to nav iespējams redzēt, taču tas neliedz konceptuālai domāšanai darboties ar šo jēdzienu.
Tādējādi teorētiskā konceptuālā domāšana ir realitātes atspoguļojums, kas abstrahēts no konkrētiem attēliem, un ir augstākā domāšanas forma.
