Skarlatīna ir viena no visbiežāk sastopamajām infekcijas slimībām, kas visbiežāk sastopama bērnībā. Tas ir bīstams nevis tā norisei, bet gan iespējamām komplikācijām.
Skarlatīna simptomi
Šī slimība visbiežāk sastopama rudens-ziemas periodā. Kopš inficēšanās brīža līdz pirmajiem skarlatīna simptomiem var paiet no vienas dienas līdz nedēļai, pēc tam temperatūra strauji paaugstinās, kakls kļūst sarkans, mandeles kļūst iekaisušas un pēc citas dienas - specifiski sarkani izsitumi. parādās visā ķermenī. Ar smagu ķermeņa intoksikāciju rodas vemšana.
Skarlatīnu var pavadīt galvassāpes, izkārnījumu traucējumi un vispārējs nespēks, lai gan diezgan bieži slimības izpausmes pašiem bērniem netraucē. Izsitumi sāk atslāņoties un pilnībā izzūd pēc apmēram nedēļas. Tajā pašā laikā bērns trīs nedēļas pēc slimības sākuma paliek infekcijas nesējs, tāpēc ir nepieciešams izolēt.
Izmaiņas notiek arī ar valodas krāsu. Sākotnējā slimības stadijā tā kļūst balta, pēc kuras tā kļūst sarkana.
Komplikācijas pēc skarlatīna
Šīs slimības briesmas ir tādas, ka, pareizi ārstējot, tā var izraisīt vairākas komplikācijas, sākot no drošākajiem vidusauss iekaisumiem un sinusītiem līdz reimatoīdajam artrītam. Šajā gadījumā komplikācija var rasties gan tieši slimības gaitā, gan vairākas nedēļas pēc tās beigām.
Patogēns mikrobu streptokoks izraisa vienlaikus komplikācijas, kuru dēļ var rasties arī komplikācijas ar nierēm (glomerulonefrīts) un sirdi (toksisks miokardīts). Izvērstos gadījumos skarlatīns var attīstīties pneimonijā, taču, savlaicīgi lietojot antibiotikas, risks ir minimāls. Neviens ārsts nevar pilnībā garantēt komplikāciju neesamību, jo tās ir atkarīgas ne tikai no ārstēšanas savlaicīguma un efektivitātes, bet arī no individuālā veselības stāvokļa.
Šī slimība veido imunitāti visu mūžu, tāpēc viņi vienreiz cieš no skarlatīna.
Kā izvairīties no komplikācijām pēc skarlatīna
Nepieciešams nebaidīties lietot izrakstītās antibiotikas un nemēģināt pašārstēties, lai gan gultas režīms ar skarlatīnu, kā arī bagātīgi siltie dzērieni palīdz atjaunot veselību. Vienlīdz svarīgi ir nodrošināt telpā pietiekami mitru un vēsu gaisu, kas atvieglos elpošanu un atvieglos gļotu pāreju, novēršot klepus attīstību. Pēc atveseļošanās obligāti jāiziet urīna tests, lai agrīnā stadijā nepalaistu garām glomerulonefrītu.
