Konceptuālā jeb verbāli-loģiskā domāšana ir jaunākais domāšanas veids. Tas nodarbojas ar konkrētiem jēdzieniem, nevis ar attēliem un darbībām. Izstrādātā konceptuālā domāšana ir īpaši svarīga zinātniekiem.
Kā veidojas konceptuālā domāšana un kāda tā ir
Konceptuālajā domāšanā tiek izmantoti jēdzieni un loģiskās konstrukcijas. Attīstībā cilvēka domāšana iziet cauri vairākiem posmiem, un konceptuālais ir jaunākais no tiem. Pirms viņa cilvēkam ir vizuāli efektīva un vizuāli-figurāla domāšana. Cilvēces evolūcijā kopumā konceptuālā domāšana parādījās arī pēdējā. Tās attīstību veicina praktiskas vizuāli-maņu pieredzes uzkrāšana.
Pirms konceptuālās domāšanas attīstības bērnam ir raksturīgs egocentrisms, viņš nevar paskatīties uz notikumiem citu cilvēku acīm, ieņemt viņu vietu. Pamazām skaidras koncepcijas stingri nonāk bērna apziņā, un tad domāšana sāk darboties citādi. Šie jēdzieni tiek ieviesti galvenokārt skolas laikā. Ap viņu vairs nav vērsta visa bērna pasaule, loģiskā domāšana aktīvi attīstās. Tādējādi notiek pāreja no attēliem uz jēdzieniem, kurus norāda vārds.
Izstrādātā konceptuālā domāšana neaizēno vizuāli efektīvo un vizuāli tēlaino. Tas veicina to uzlabošanu un attīstību. Spēja domāt loģiski un abstrakti nenoliedz praktiskās iemaņas. Turklāt dažas profesijas koncentrējas uz agrākiem, praktiskākiem domāšanas veidiem. Tas attiecas uz tehniskajām profesijām. Un, piemēram, rakstniekiem ir vislabāk attīstīta vizuālā-figurālā domāšana.
Ir cilvēki, kuri praktiski neizmanto konceptuālo domāšanu, paļaujoties uz ikdienas pieredzi. Zinātniskajai sfērai tā tomēr noteikti ir jāattīsta. No tā atkarīgs inteliģences līmenis, ikdienas psiholoģijā konceptuālā domāšana bieži tiek pielīdzināta prātam.
Konceptuālās domāšanas operācijas
Konceptuālā domāšana izmanto daudzas darbības. Šeit ir galvenie. Analīze - vispārējā sadalīšana daļās un zīmēs. Sintēze ir daļu vispārināšana kopumā. Salīdzinājums ir objektu vai parādību pretstatīšana. Abstrakcija - izceļot svarīgas iezīmes un abstrakciju no nesvarīgām. Spēja abstraktēties parādās vecākā skolas vecumā.
Vispārināšana ir jēdzienu grupēšana vienā kategorijā. Sistematizācija ir kategoriju piešķiršana vienai sistēmai. Konkretizācija - pāreja no vispārinātām zināšanām uz konkrētu gadījumu. Spriedums - spēja saprast objektu un parādību attiecības. Secinājums - secinājums tiek izdarīts, pamatojoties uz vairākiem spriedumiem. Tāpat tiek veidota spēja secināt cēloņsakarību, lai būtu ideja par mērķiem un līdzekļiem.
