Nav ideālu bērnu, kā arī ideālu vecāku. Visi pieaugušie, audzinot bērnus, pieļauj kļūdas. Ir svarīgi iemācīties pārvērtēt un analizēt situāciju, laicīgi to labot, jo bērnības sūdzības paliek bērna atmiņā uz mūžu.
Instrukcijas
1. solis
Svarīgas informācijas slēpšana, kas saistīta ar bērna iepriekšējo dzīvi vai ģimeni, var būt ļoti kaitīga. Pēc tam tas izraisīs vecāku neuzticības attīstību, mazvērtības kompleksu parādīšanos. Ikvienam ir tiesības uzzināt patiesību. Vecāki var atrast tikai īsto laiku un īstos vārdus.
2. solis
Hiperaprūpe. Daudzi vecāki cenšas aizsargāt savu bērnu no visa pasaulē, taču ir vērts atcerēties, ka mazulis izaugs un viņam būs jārūpējas par sevi. Ir nepieciešams veicināt bērna neatkarību jau no mazotnes.
3. solis
Pārmērīgas prasības. Ja bērns jebkurā situācijā nav izpildījis vecāku cerības, pārmest un sodīt ir nepareizi. Galvenais ir mudināt bērnu darīt visu, kas ir viņa spēkos, un uzslavēt par neatlaidību un smago darbu, pat ja gala rezultāts nav ideāls, nākamreiz tas būs labāk.
4. solis
Darbību neatbilstība. Ģimenēs, kurās abi vecāki aktīvi iesaistās bērna audzināšanā, reizēm viedokļi atšķiras. Viens no vecākiem uzstāj uz sodu, otrs neredz tam nepieciešamību, rodas strīds. Lai bērns nekļūtu par konflikta upuri, vecākiem privāti jāapspriež situācija, jāpieņem kopīgs lēmums, un tikai pēc tam viņi paskaidros ar bērnu. Vecāku rīcība ir jāsaskaņo, pretējā gadījumā bērns tiks sajaukts starp diviem ugunsgrēkiem.
5. solis
Nepelnītas apsūdzības. Stresa, noguruma spiediena dēļ, iespējams, pat negribot, tēvs vai māte var apsūdzēt bērnu nelielos pārkāpumos vai darbībās, kuras viņš vispār nav izdarījis. Izliets daļu negatīvisma, vecāks izjūt atvieglojumu, nedomājot par kaitējumu, kas nodarīts bērnam. Bērnu sūdzības nepāriet tik viegli, nākotnē tas var izraisīt spriedzi ģimenē. Ja dusmu lēkmē nebija iespējams ierobežot emocijas, ir nepieciešams bērnam paskaidrot, ka tā nav viņa vaina, un lūgt piedošanu.
