Bērna piedzimšana, diemžēl, ne vienmēr notiek un ne visiem kļūst par priecīgu notikumu. Nereti atrod vīriešus, kuri mēdz "bēgt no tēva dzimšanas", un dažreiz pašas mātes rada šaubas. Paternitātes noteikšanas analīze ir paredzēta, lai atrisinātu šādas šaubas.
Ar šādu analīžu palīdzību tiek noskaidrota ne tikai paternitāte, bet arī mātes stāvoklis (piemēram, ja ir aizdomas, ka bērns ir nomainīts slimnīcā), kā arī radniecība kopumā.
Paternitātes analīzi var veikt vai nu privāti, vai pēc tiesas pieprasījuma.
Asins grupas analīze
Dažos gadījumos, lai izslēgtu paternitātes faktu, pietiek salīdzināt mātes, bērna un iespējamā tēva asins grupas un Rh faktoru (protams, mēs runājam par tiem gadījumiem, kad mātes fakts ir ārpus šaubas). Var nosaukt vairākas kombinācijas, kas absolūti izslēdz paternitāti: mātei un iespējamajam tēvam ir I asins grupa, bet bērnam ir kāda cita; iespējamajam tēvam ir IV asins grupa, un bērnam ir pirmā vai otrādi; bērnam ir II asins grupa, bet ne mātei, ne iespējamajam tēvam nav ne II, ne IV grupas, tas pats ir ar III grupu; gan māte, gan iespējamais tēvs ir Rh negatīvs, un bērns ir pozitīvs.
Asins analīze grupai un Rh faktoram var izslēgt paternitāti, bet to neapstiprināt. Ja pēc šiem rādītājiem vīrietis principā var būt bērna tēvs, tas nenozīmē, ka viņš ir, jo pasaulē ir miljoniem cilvēku ar vienādām asins grupām. Lai noteiktu paternitāti, nepieciešama precīzāka analīze. Tā ir DNS analīze.
DNS analīze
DNS molekula - iedzimtas informācijas nesēja - atrodas katra cilvēka ķermeņa šūnas kodolā 22 hromosomu pāru formā. Iedzimtā informācija tiek kodēta kā četru nukleotīdu secība - adenīns pārī ar timīnu un guanīns pārī ar citozīnu. DNS ir sadalīts atsevišķās sadaļās - gēnos, no kuriem katrs kodē noteikta proteīna sintēzi. Līdz šim zinātnieki zina 25 000 gēnu. Viņu nukleotīdu sastāvs visiem cilvēkiem ir līdzīgs, taču ir mainīgi DNS reģioni (tos sauc par DNS polimorfismiem), kas populācijā sastopami ar biežumu ne vairāk kā 1%. Tieši šīs mainīgās jomas tiek salīdzinātas analīzes laikā, lai noteiktu radniecību kopumā un it īpaši paternitāti.
Eksperti salīdzina 16 mainīgos DNS reģionus. Jebkura no tām sakritība var būt nelaimes gadījums, taču visu apgabalu sakritības varbūtība ir 1:10 miljardi. Ņemot vērā, ka uz visas planētas nav tik daudz cilvēku, šāda sakritība nevar būt nejauša.
Vislielāko analīzes precizitāti nodrošina ģenētiskā materiāla (asinis, siekalas vai skrāpējumi no vaiga iekšējās virsmas) ņemšana ne tikai no bērna un iespējamā tēva, bet arī no mātes.
Ir faktori, kas var sagrozīt testa rezultātus: asins pārliešana vai kaulu smadzeņu transplantācija. Paternitātes analīzi var veikt vismaz sešus mēnešus pēc šīm procedūrām.
