Vecāku uzdevums ir iemācīt savu bērnu, tomēr bērnu attīstība notiek saskaņā ar īpašu likumu. Vienu no šiem modeļiem 20. gadsimta sākumā formulēja slavenais psihologs L. S. Vigotskis, kurš to nosauca par bērna tuvākās attīstības zonu.
Bērna proksimālās attīstības zona
Sasniedzot noteiktu vecumu, bērns apgūst noteiktas lietas, ko pats var izdarīt - staigāt, pogāt, mazgāt rokas utt. Bet tajā pašā laikā viņam ir arī vairākas tādas lietas, kuras viņš var izdarīt tikai ar pieauguša cilvēka palīdzību. Šī otrā kategorija ir bērna tuvākās attīstības zona. Trešajā lietu kategorijā ietilpst pārējās darbības, tostarp tās, kuras bērns pat ar vecāku palīdzību patlaban nespēj apgūt.
L. S. Vigotskis pierādīja, ka bērna prasmju paplašināšanās notiek tikai to darbību dēļ, kas attiecas uz proksimālās attīstības zonu: rīt bērns patstāvīgi darīs to, ko šodien darīja ar mammu un tēti. Tādējādi, ja vecāki daudz dara ar bērnu, viņa proksimālās attīstības zona kļūst pēc iespējas plašāka un neietver tikai to, ko viņš nespēj apgūt. Šāds bērns ļoti ātri apgūst daudzas prasmes un iemaņas, jūtas drošāks, drošāks, veiksmīgāks. Atstājot bērnu sev, vecāki sašaurina viņa proksimālās attīstības zonu, samazina viņa potenciālu.
Šo likumu var skaidri attēlot ar piemēru tam, kā jūs mācāt savam bērnam braukt ar velosipēdu. Pirmkārt, jūs ievietojat savu bērnu uz velosipēda un velciet to, turot stūri. Pamazām bērns sāk pedāļus un stūrēt pats, bet jūs turpiniet turēt velosipēdu pie sēdekļa. Visbeidzot, jūs atlaidāt velosipēdu, un bērns brauc pats. Ir ļoti svarīgi saprast, kad ir pienācis laiks atlaist: ja jūs to darāt agri - bērns var nokrist un sākt just bailes, atlaidieties vēlu - mazulim radīsies nedrošības sajūta.
Kā citādi jūs varat izmantot L. S. likumu Vigotskis
Daudzi vecāki agri vai vēlu saskaras ar faktu, ka bērns pārstāj klausīties, ko vecāki viņam iesaka vai pavēl. Biežāk šīs mutiskās ziņas izraisa pretreakciju - jūs nevarat piespiest bērnu lasīt, ja pats nepaņemat grāmatu. Ja vēlaties mazulim ieaudzināt labus ieradumus, ievērojiet tos paši: organizējiet ģimenes lasījumus un sacensības, dodieties makšķerēt, slēpot vai slidot.
Kādas citas sekas var iegūt no kopīgām aktivitātēm? Bērna vispārējā spēja mācīties mainās uz labo pusi, aug viņa pašcieņa un pašapmierinātība. Turklāt vecāku un bērnu kopīgā darbība veicina ilgtermiņa draudzības un labas savstarpējas sapratnes rašanos.
