Pēdējos gados literatūrā arvien biežāk sastopami jēdzieni "reversā psiholoģija" un "psiholoģija no pretējās puses". Kādus procesus studē šī jaunā tendence zinātnē? Un kāds ir ieguvums cilvēcei no tā?
Kas tas ir?
"Psiholoģija no pretējās puses" jeb "apgrieztā psiholoģija" ir termins, kas izskaidro varbūtību, ka indivīds reaģēs tieši pretēji uz propagandu, izglītību vai tieksmi uz noteiktu darbību.
Vienkārši sakot, "apgrieztā psiholoģija" izskaidro cilvēka rakstura dualitāti.
Daudzus gadus psihologi ir neizpratnē, kāpēc šī vai tā parādība dažādiem cilvēkiem izraisa atšķirīgas psiholoģiskas reakcijas. Šos paradoksus uzskata reversās psiholoģijas eksperti.
Kopumā reversā psiholoģija tiek pielietota visdažādākajās jomās, sākot no politikas līdz mārketingam. Plašsaziņas līdzekļi izmanto vairākus viņas atklājumus. Piemēram, reklāmas aģentūru darbinieki, ņemot vērā apgrieztās psiholoģijas metodes, paredz, kāda būs auditorijas paredzamā reakcija uz reklāmu, vai ir iespējamas negatīvas emocijas, protests un noraidījums no patērētāja puses.
Kā viss sākās
Piemēram, ja cilvēks ir iedziļinājies domās par savām problēmām, maz ticams, ka viņš varēs vienlaikus just līdzi citam indivīdam, kurš neatlaidīgi lūdz palīdzību. Tas izraisīs tikai dusmas un kairinājumu.
Visprecīzāko "jēdzienu no pretējā" savos rakstos paskaidroja angļu psihologs Maikls Aptere. Viņaprāt, visa pamatā ir motivācijas teorija. Vienā un tajā pašā brīdī cilvēks nevar sevī izjust vēlmi veikt divas pretējas darbības.
Piemēram, ja cilvēks ir iedziļinājies domās par savām problēmām, maz ticams, ka viņš varēs vienlaikus just līdzi citam indivīdam, kurš neatlaidīgi lūdz palīdzību. Tas izraisīs tikai dusmas un kairinājumu.
No otras puses, saskaņā ar apgrieztās psiholoģijas pamatiem tiek teikts, ka cilvēka psihe var ātri pāriet no viena stāvokļa uz otru. Un otrādi. Tāpēc, lai iegūtu vēlamo reakciju, ir jāizvēlas noteikts brīdis vai jāveic virkne darbību, lai persona patstāvīgi nonāktu vajadzīgajā stāvoklī.
Līdz šim, kā rāda prakse, dažas reversās psiholoģijas teorijas praksē darbojas diezgan veiksmīgi. Īpaši bieži tos izmanto politiķi un žurnālisti.
Turklāt Aptera teorija ir neatņemama sastāvdaļa. Citiem vārdiem sakot, tas nav pretrunā un vairākās situācijās atbilst citām psiholoģiskās teorijas jomām:
- padziļināta psiholoģija, kas pēta neuzņemamo cilvēka psihes struktūrā;
- geštalt, nepabeigtu darbību teorija;
- psihoanalīze, terapija, kuras pamatā ir slēptu apstākļu atklāšana, bieži vien bezsamaņā;
- biheiviorisms, doktrīna, kas uzvedību izskaidro ar "stimula-reakcijas" ķēdi.
Tādējādi šai teorijai ir tiesības pastāvēt.
