Tas ir noslēpums, kāpēc mēs izvēlamies vienīgo no daudzajiem potenciālajiem partneriem. Zinātniekiem ir vairāki skaidrojumi, kāpēc tas notiek.
Pēdējo gadu tūkstošu laikā partnera izvēles būtība nav daudz mainījusies. Sievietes joprojām vadās pēc vīriešu sociālā stāvokļa, savukārt vīrieši - pēc sieviešu fiziskās pievilcības un jaunības.
Bet, no otras puses, daudzi zinātnieki uzskata, ka šobrīd pāra veidošanā izšķiroša loma ir sociālajiem, nevis bioloģiskajiem priekšnoteikumiem. Ir taisnība, ka sievietes vispirms pievērš uzmanību tam, kādu statusu vīrietis spēlē sabiedrībā, bet tikai tik ilgi, kamēr netiek veicinātas sievietes biznesa īpašības. Tiklīdz tas notiek, sievietes aplūko arī fizisko pievilcību, jaunību un personiskās īpašības.
Mūsdienu sabiedrībā abi partneri strādā, lai izveidotu kopēju budžetu. Spējai gatavot un mazgāt labi vairs nav izšķirošas nozīmes, tāpat kā pagājušajā gadsimtā. Šis piemērs skaidri parāda, kā mainās kultūras normas sabiedrībā un kā tās ietekmē to, ko mēs uzskatām par pievilcīgu vai nepievilcīgu.
Viens no faktoriem, kas ietekmē savstarpēju simpātiju rašanos, ir spēja pastāvīgi redzēt viens otru. Protams, mēs visi zinām gadījumus, kad šāda tuvība izraisīja konfliktus un strīdus, taču tas drīzāk ir izņēmums no noteikuma. Tieši pastāvīgais kontakts ir iemesls šādām biežām romantiskām attiecībām darbā vai skolas laikā. Pastāvīga komunikācija vispirms ieplūst draudzībā, bet pēc tam bieži romantiskās attiecībās.
Svarīga loma ir arī fiziskajai pievilcībai. Katram cilvēkam ir savi skaistuma jēdzieni, kurus daļēji nosaka sabiedrībā valdošie standarti. Bet tomēr īpašas preferences vienam vai otram tipam tiek piešķirtas zemapziņas līmenī. Ja mums patīk kāda persona, mēs cenšamies viņu labāk iepazīt un tādējādi pabeigt portretu, lai saprastu, cik daudz viņš ir līdzīgs mūsu ideālam.
Personiskās īpašības ir īpaši novērtētas partnerī. Klausīšanās spēja, laipnība, uzmanība bieži ir izšķiroši argumenti, vērtējot "patīk vai nepatīk".
Visbeidzot, līdzīgas rakstura vai izskata iezīmes mēs vērtējam pozitīvi. Mūs piesaista tie, kas ir līdzīgi mums. Ar šādu cilvēku bieži ir vieglāk sazināties, šķiet, ka viņš runā ar mums vienā valodā. Turklāt šādā veidā mēs veicam psiholoģisku pārnešanu. Mēs domājam: "Šis cilvēks ir skaists, viņš ir ļoti līdzīgs man. Tāpēc arī es esmu skaista." Kurš gan nevēlas būt skaists?
