Lai varētu izturēt visas pusaudžu izrādes, tām jābūt gatavām. Kā saka: "Viens nav karotājs laukā." Tādēļ šis raksts jums palīdzēs, dārgie vecāki.
Kā sazināties ar pusaudžiem
Protams, ir ļoti grūti sazināties ar pusaudžiem. Bet atteikties un vienkārši mēģināt sazināties mazāk, baidoties no neuzmanības un neuzticības, ir daudz sliktāk. Sarunas ir viens no veidiem, kā izglītības un audzināšanas process var noritēt efektīvi.
Pirmkārt, ņemiet vērā, ka jūs nerunājat ar savu bērnu par viņa izskatu: faktu, ka viņš daudzkārt krāsoja matus, saplēsa džinsus un citas tādas lietas, kuras pusaudži uztver ārkārtīgi nopietni. Tas ir viņu stils, līdzeklis, lai parādītu sevi, un to nevar mainīt. Runājiet par citām, svarīgākām un interesantākām tēmām.
Lai sāktu sarunu, varat krāpties. Sāciet sarunu nepiespiesti, piemēram, kad braucat, ēdat, uzkopat māju. Tas ļaus izvairīties no parastās modrības. Lai saglabātu bērna uzticību, sarunas laikā nenoraiziet viņu. Veidojiet sarunu saskaņā ar shēmu: "kā jūs nonāktu šajā situācijā …?" Sniedziet piemēru no savas pieredzes, lai atbrīvotu savu bērnu.
Esiet neatlaidīgs situācijās, kuras uzskatāt par ļoti nopietnām un kurās ir ietvertas tādas tēmas kā jūsu bērna veselība un drošība. Nemēģiniet pusaudzim kaut ko pierādīt, ja zināt, ka viņš jau ir dusmīgs vai noguris. Dodiet viņam laiku dziedēt. Nekliedziet uz savu bērnu, ja tie jūs kaitina. Bērns tevi cienīs tikai tad, ja redzēs, ka tu viņu cieni.
Kas vēl vecākiem jāzina?
Svarīgi ir pielietoto spēku lielums, ko vecāki tērē audzināšanai. Brīžus, kad bērns ir vienīgā dzīves jēga, vai otrādi, kad uzmanība viņam tiek pievērsta tikai vissteidzamākajos gadījumos, es padarīšu bērnu par neatkarīgu cilvēku, kas spējīgs pats pieņemt lēmumus.
Ir svarīgi, lai vecāki, kas atbild par pusaudžu audzināšanu, būtu saprātīgi un spētu paredzēt visus iespējamos situācijas attīstības scenārijus.
Vecākiem jāzina pusaudža vecuma īpatnības un tas, kas nepieciešams viņu bērnam.
Audzināšanas process jāpielāgo pusaudža personībai. Vecākiem būs jāpielāgojas bērna pastāvīgi mainīgajai dabai.
Jau pirmajā reizē šķiet, ka visas pusaudža vecuma atšķirīgās iezīmes veicina bērna nošķiršanu no ģimenes, taču tas tā nav. Ļoti nepieciešama pusaudžu pastāvīga saskare ar tuvākajiem radiniekiem. Vecāku attieksme ir tik svarīga. Ja ģimenē valda harmonija un mīlestība, tad jūsu bērns ģimenes vidē būs daudz mierīgāks.
