Daudzi vecāki vispār nezina, vai viņi pareizi audzina pusaudzi vai nē un kāds var būt viņu izglītības process. Tātad, lai izvairītos no nopietnām problēmām, jums jāzina pusaudža bērna audzināšanas metodes.
Vecāku sarežģītā problēma
Kā parasti, audzināšana ir mērķtiecīga ietekme uz nobriedušu cilvēku, lai viņā veidotos noteiktas īpašības. Pusaudžu audzināšana, protams, ir ļoti grūts uzdevums, kas vecākiem jāatrisina. Pusaudža vecuma atšķirīgās īpašības: pieaugošā vēlme pēc neatkarības, brieduma izjūta, vēlme pēc suverenitātes un pašizpausmes, draugu autoritātes priekšrocība pār vecāku autoritāti - pusaudžu piespiešana sacelties gandrīz pret visu. Protams, vecākiem, kurus bērni ignorē, ir grūti pieņemt šīs izmaiņas.
Kā veidot sarunu ar pusaudzi?
Ir grūti vadīt dialogu ar pusaudžiem, bet tas ir iespējams. Ir tādas ideālas ģimenes, kur pusaudža audzināšana vecākiem un bērniem ir vienkārša un nesāpīga, kur viņi vēlāk ar smiekliem atceras pusaudžu problēmas un uz visiem laikiem kļūst par labiem draugiem un dārgākajiem cilvēkiem. Jums ir jāmēģina, ja jums nav viegli iziet šo periodu, tad vismaz tuvojieties šai pilnībai.
Analizēsim, kā ģimenē izveidotais saziņas veids ietekmē pusaudžu audzināšanu.
Diktatoriskā stilā, kad visus ģimenes jautājumus, arī tos, kas saistīti ar pusaudzi, neapšaubāmi kontrolē vecāku vēlmes, bērna neatkarība tiek strauji samazināta. Stingra kontrole, bargi sodi un rājieni rada lielas problēmas. Tas nav pārsteidzoši, šāda pusaudža reakcija ir saprotama, jo svarīgākās pusaudža pazīmes ir brieduma izjūta un vēlme pēc neatkarības. Nedrošie bērni iegūst patstāvību un stingru raksturu, aktīvi un intensīvi bērni kļūst agresīvi un cenšas pēc iespējas ātrāk pamest vecāku ligzdu, lai atbrīvotos no vecāku uzmanības.
Ar demokrātisku saziņas veidu ģimenē tiek atzinīgi vērtēta bērnu atbildība un iniciatīva, viņi aktīvi piedalās ģimenes jautājumu risināšanā, var izteikt savu viedokli. Protams, tā ir pareizāka un pozitīvāka pieeja pusaudžu audzināšanai, taču ir jāsaprot atšķirība starp visatļautīgākajām un demokrātiskajām komunikācijas metodēm. Demokrātiskā veidā vecāki izrāda stingrību visnopietnākajos jautājumos, rūpējas par kārtību un taisnīgumu, un otrajā gadījumā bērnam nekas nav aizliegts vai arī viņš spēj atstāt novārtā viņu padomus. Un, ja demokrātiskais stils veido sociālo atbildību un amatieru sniegumu, tad līdzjūtība noved pie tā, ka pusaudži kļūst patmīlīgi, viņi noraida tos cilvēkus, kuri neapmierina viņu kaprīzes.
