Vecākiem skolēniem spēle kļūst par galveno un vadošo aktivitāšu veidu. Bērnu spēles šajā vecumā atšķiras ar dažādiem sižetiem, virzieniem un var būt gan izglītojošas, gan izklaidējošas.
Lomu spēles
Pamazām, mazulim augot, imitējošās spēles iegūst lomu spēles raksturu. Bērnam jau ir bagāta ikdienas un sociālā pieredze, runa ir pietiekami attīstīta, lai izdomātu veselus spēles sižetus, kuros savijas pasakas, kuras viņš dzirdēja, skatījās karikatūras, un reāli notikumi, kas notika ar viņu un viņa tuviniekiem.
Varoņi (lelles, dzīvnieki, automašīnas) iegūst rakstzīmes, viņi strīdas un strīdas, samierinās un sadraudzējas - pēc bērna gribas, kurš spēlē spēli. Un jūs varat arī apmeklēt viens otru, nopirkt kaut ko veikalā, iet uz darbu un uz bērnudārzu … Viss, ko bērns un apkārtējie pieaugušie dara, tiks atspoguļots spēlē.
Šajā laikā, lai organizētu rotaļu telpu, bērnam būs nepieciešamas leļļu mājas, tematiskie komplekti un konstruktori. 5–6 gadus veciem bērniem lomu spēles var ilgt pat vairākas dienas, ja sižets viņus īpaši aizrauj un saņem visu jauno attīstību.
Bērni no 4 līdz 6 gadiem labprāt spēlē ne tikai vieni, bet arī kopā. Vecāki pirmsskolas vecuma bērni jau var vienoties par spēles noteikumiem un nosacījumiem un tos ievērot. Bērni bagātina kopīgu spēli, katrs nes savu personīgo pieredzi un redzējumu par spēles situāciju, tāpēc šādas spēles bērniem ir īpaši aizraujošas.
Spēles terapeitiskā un izglītojošā funkcija
Protams, rotaļa, pirmkārt, ir prieks gan bērnam, gan pieaugušajam, kurš to novēro (vai, labāk, piedalās). Bet turklāt tā ir arī informācijas krātuve vecākiem.
Spēlējot, bērns pieaugušajam atklāj savu iekšējo pasauli: savas bailes un šaubas, problēmas un priekus. Analizējot bērnu spēli, jūs varat uzzināt daudz vairāk par bērnu, nekā runājot ar viņu (bieži vien tāpēc, ka bērns nevar atrast pareizos vārdus, lai izteiktu savu stāvokli). Nav nejaušība, ka tādas psiholoģijas jomas kā spēļu terapija, pasaku terapija pēdējos gados ir tik populāras.
Un, sapratis, kas bērnu satrauc, vislabāk ir izveidot tādu spēles situāciju, kurā bērns varētu atrisināt savas problēmas. Tad reālajā dzīvē viņam to izdarīt būs daudz vieglāk.
