Tagad daudzi vecāki saskaras ar bērnu hiperaktivitātes problēmu. Hiperaktīvs bērns ir trokšņains, uzbudināms, pastāvīgi kustīgs bērns. Viņu interesē burtiski viss, taču ir ļoti grūti koncentrēt viņa uzmanību uz kaut ko konkrētu.
Hiperaktivitātes cēloņi
Bērna hiperaktivitātei nav viena iemesla. To ietekmē vairāki faktori.
1. Dažu infekciju klātbūtne mātei grūtniecības laikā, smēķēšana, narkotiku vai alkohola lietošana, slimību klātbūtne, nesaderība ar Rh faktoru un citas.
2. Stingra bērna audzināšana un bieži ģimenes konflikti var izraisīt hiperaktivitātes parādīšanos.
3. 80% bērna hiperaktivitātes ir atkarīgas no ģenētiskajiem faktoriem.
Kā hiperaktivitāte izpaužas bērnā?
Viņu ir diezgan viegli atpazīt. Ja bērns ne sekundi nesēž uz vietas, visu laiku skrien, lec, pastāvīgi kaut ko kavē, saplīst, kaut kur kāpj, tad tas nozīmē, ka bērns ir hiperaktīvs.
Visbiežāk hiperaktivitāte izpaužas tad, kad bērns ir ļoti kaprīzs un raudošs, nevar mierīgi sēdēt, ilgi nedzīvo pie konkrētām lietām.
Kā tikt galā ar hiperaktivitāti?
Psihologi neiesaka stingri nomākt pārmērīgu aktivitāti. Bērna enerģijai obligāti jādzēš, nevis jāuzkrājas. Tomēr, ja katru dienu bērns kļūst nemierīgāks, tad viņš ir jāparāda neirologam un psihologam.
Cīņā pret hiperaktivitāti palīdz visaptveroša palīdzība. Šeit jums nepieciešama medicīniska iejaukšanās kopā ar darbībām, kuras veiks psihologs. Galvenā ārstēšana ir bērna enerģijas novirzīšana pareizajā virzienā. Ir svarīgi ievērot stingru dienas režīmu, vairāk spēlēties svaigā gaisā.
Hiperaktīvi bērni izrāda nelielu interesi par noteiktu nodarbošanos. Tomēr parasti aktīvie bērni vairāk mīl fizisko izglītību, tāpēc nenāktu par ļaunu nosūtīt šādu bērnu uz sporta sadaļu. Ar hiperaktīviem bērniem ir ļoti grūti sazināties. Viņiem stingra audzināšana nav pieļaujama. Jāveicina pat nelieli šāda bērna sasniegumi. Nepārslogojiet bērnu pārāk daudz.
Hiperaktivitāte nav slimība, bet tā pati par sevi nepazudīs. Tāpēc vecākiem jābūt pacietīgiem.
