Katrs cilvēks piedzīvo baiļu sajūtu. Trauksmes vai baiļu sajūta var būt īslaicīga un būt jebkura notikuma rezultāts, bet dažos gadījumos tā var kļūt par pastāvīgu dzīves pavadoni un pārvērsties par īstu fobiju. Bērnu bailes ir specifiskas. Vecākiem nepievēršot uzmanību bērna trauksmei, parastās bailes var izraisīt garīgu traucējumu rašanos ne tikai pirmsskolas vecumā, bet arī pieaugušā vecumā.
Bērnības baiļu galvenā iezīme ir situāciju vai objektu mērogs, kas bērnam var izraisīt trauksmi vai reālu paniku. Baiļu avots var būt objekts, dzīvnieks, noteikta atmosfēra vai vide. Vairumā gadījumu vecāki paši bērnā izraisa bailes, stāstot biedējošus stāstus, biedējot bērnu ar izdomātiem varoņiem un citām situācijām.
Galvenie bērna baiļu cēloņi ir:
- bailes, kuras burtiski uzspiež vecāki;
- bailes, ko izraisa pieaugušo pastāvīgā bērna pazemošana;
- disfunkcionālas ģimenes vides klātbūtne;
- vecāku uzmanības trūkums bērna attīstībai;
- pārmērīga bērna aprūpe.
Visi šie faktori gandrīz vienmēr kļūst par iemeslu bērnu bailēm, kas pakāpeniski pārvēršas par fobijām. Piemēram, ja mammu vai tēti sakodis suns, tad šī situācija bērnam kļūst par pastāvīgu brīdinājumu. Bērna psihe uztver dzīvnieku kā briesmu avotu, un, ieraugot suni, notiek reāla panikas lēkme. Līdzīgas situācijas var novērot ar dabas parādībām, citiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem, kā arī kukaiņiem, rāpuļiem un konkrētiem cilvēkiem (svešiniekiem vai veciem cilvēkiem).
Bērniem var rasties bailes vecāku nepietiekamas vai pārmērīgas aprūpes dēļ. Pirmajā gadījumā bērns paliek viens ar savām raizēm un ar iztēles palīdzību tās pastiprina. Otrajā situācijā vecāki mēģina pasargāt bērnu no jebkādiem briesmu avotiem, kuru dēļ mazulis var baidīties palikt viens pat kaut uz minūti.
Ja bērns baidās no tumsas, dzīvniekiem vai atrod citus satraukuma avotus, tad šādas izpausmes nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt. Pretējā gadījumā jums būs ilgstoši jāārstē bērna psihe. Ja bērnības baiļu korekciju nevar veikt paši, tad ir jāmeklē palīdzība no speciālistiem.
