Vārds "prerogatīva" īpaši bieži tiek lietots, ja runa ir, piemēram, par politiku, augsto amatpersonu pilnvarām. Bet ko nozīmē šis termins un kā tas radās?
Termina "prerogatīva" rašanās vēsture
Vārds "prerogatīva" radās Senās Romas laikā, Senā Romas karaļa Servija Tūlija laikmetā, 6. gadsimtā pirms mūsu ēras. Karalis izdeva dekrētu, saskaņā ar kuru visi pilntiesīgie Romas pilsoņi, atkarībā no viņu bagātības un stāvokļa sabiedrībā, tika sadalīti noteiktās īpašuma klasēs.
Katrai no šīm klasēm, ja nepieciešams, bija pienākums izstādīt noteiktu skaitu bruņotu karotāju, kas apvienoti vienībās, ko sauc par "centurias". Tāpēc ikviens Romas pilsonis, sasniedzot pilngadību, tika iecelts vienā no viņa klases gadsimtiem.
Balsošana par svarīgiem jautājumiem, kas ietekmē valsts lietas, notika arī šo gadsimtu sarakstos. Dažām augstākās klases simtgadēm karalis Servijs Tulijs piešķīra tiesības ierosināt jaunus likumus. Šādiem gadsimtiem sāka būt goda nosaukums "prerogatīva".
Laika gaitā šīs tiesības sāka uzskatīt par anahronismu, un impērijas laikmetā tās tika pilnībā aizmirstas.
Ko vēlāk nozīmēja termins "prerogatīva"?
Viduslaikos terminu "prerogatīva" sāka saprast kā tiesības, kas piešķirtas monarham vai citai valsts augstākajai amatpersonai. Tikai šāda persona varēja sasaukt vai atlaist parlamentu, apstiprināt jebkuru likumdošanas aktu, apžēlot notiesāto noziedznieku, pieteikt karu vai pasūtīt miera sarunu sākšanu utt. Tas ir, pat tajās valstīs, kur parlamenta vara bija spēcīga (piemēram, Anglijā), valsts vadītājam bija ļoti lielas tiesības. Lai gan viņš ne vienmēr tos izmantoja pilnībā, atkarībā no apstākļiem.
Tas ir, viduslaiku Eiropā termins "prerogatīva" nozīmēja augstākās varas nesēja pirmpirkuma tiesības.
Kopš aptuveni 19. gadsimta vidus vārda "prerogatīva" nozīme ir ievērojami paplašinājusies. Tagad tās nozīmēja jebkuras pirmpirkuma tiesības neatkarīgi no tā, kam un uz kāda pamata tās piederēja. Šīs tiesības varētu attiekties gan uz privātu, gan uz juridisku personu, kā arī uz valsti vai valstu savienību. Šī jēdziena "prerogatīva" jēga ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Mēs varam teikt, ka termins "prerogatīva" apzīmē ekskluzīvas tiesības, kas pieder jebkurai oficiālai struktūrai, piemēram, parlamentam, Valsts domei.