Sazinoties ar saviem bērniem, mēs dažreiz pieļaujam kļūdas, nedomājot, ka laika gaitā tie uzkrājas, un bērns var attālināties no mums. Kā no tā var izvairīties?
Instrukcijas
1. solis
Veltiet laiku savam bērnam, nolieciet lietas malā, ja viņš nāca ar jums kaut ko padalīties. Klausoties savu bērnu, jums jāgriežas pret viņu, jāiet ar viņu vienā līmenī vai jāsēžas viņam blakus. Ja viņš par kaut ko ir sarūgtināts, apsēdiniet viņu uz ceļiem vai turiet roku. Jūsu bērnam vajadzētu justies, ka jūs interesē viņu stāsts.
2. solis
Ja mazulis runā par skumjām vai bailēm, jums tas jāpievērš uzmanība. No jūsu vārdiem "tas ir nieks, turpini spēlēt" no viņa nepazudīs bailes vai skumjas, viņš paliks viens ar šo sajūtu, sapratīs, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, sāks par to kaunēties un "aizvērsies". Dalieties viņa izjūtās, sakot apmēram šādi: "Tagad jums ir bail vai skumjas - tas ir normāli, es to jutu arī jūsu vecumā …".
3. solis
Pārtrauciet lasīt lekcijas, konsultēt, kritizēt, brīdināt un vainot. Visbiežāk tas bērniem neder. Viņi izjūt jūsu spiedienu, garlaicību, vainas apziņu, necieņu pret neatkarību. Šī vecāku, vecāku nostāja "no augšas" kairina bērnu, viņam nebūs vēlēšanās kaut ko dalīt. Un pats galvenais, bērnam attīstīsies zems pašvērtējums.
4. solis
Vai vēlaties, lai jūsu bērns jūs uzklausītu? Tad pastāstiet viņam par savām jūtām un pieredzi. Runājiet pirmajā personā, par sevi, nevis par bērnu un viņa uzvedību. Piemēram: "Es ienīstu, ja guļamistaba ir tik netīra." Šādi vēstījumi ļauj mums izteikt negatīvās jūtas tādā veidā, kas nav aizskarošs bērnam.
5. solis
Par vecākiem ir jāvienojas par noteikumiem, prasībām, ierobežojumiem un aizliegumiem ģimenē. Bērnam tie ir jāpaskaidro, taču to nedrīkst būt pārāk daudz. Izvairieties no autoritāra vecāku stila, ņemiet vērā bērna jūtas, intereses un vajadzības, neaizmirstot, protams, arī par savām.
